čau, siena

10/14/07 09:40 pm
viens no maniem mīļākajiem ceļiem ir posms no kauguriem uz enguri caur jūrmalciemiem, kur vienmēr līdzās aiz kāpām paslēpusies dzīvo jūra un sajūta, ka jebkur vari piestāt un viņu aizsniegt ar roku, un viņa būs tur, un turpat ir kūpinātu zivju smarža un bērnībā saujām ēsto, jūrmalas balto smilšu garša, un šodien tur kārtējo reizi braucu, un es tur braucu bieži, bet šodien kaut kas atkal tā forši nostrādāja, tā sajūta tāda pati kā septītajā klasē, kad piedabūju beisikā rakstītajai programmai uz ekrāna pacelt karogu kātā un viļņveidīgi to svinīgi plivināt, tāda omulīga dzīves skaidrība un apmierinātība - it kā atkal sēžu uz pakaļējā sēdekļa, blenžu pa logu un laizu saldējumu, un mēs visi, līdz vākam piebāzts žigulis, 4 bērni (2 savi, 2 kaimiņu), kaķis (gadījuma) un divi pieaugušie (savējie), braucam uz ragaciema šašlikiem, bet tad paskatos atpakaļskata spogulī, un nav tur neviena, tikai bičiņas spalvas uz sēdekļa, un šašliki pazūd aiz ceļa līkuma, un karogs ieklemmējās un izmet paziņojumu 'error', atkal kāda pēdiņa kaut kur pietrūkusi vai nevietā
Current Music: u2 - miracle drug