čau, siena

4/6/06 12:43 am
es vairs nekad nevilkšu apakšbikses, es savas siltās zeķubikses sagriezu jau bērnībā, salocīju kājiņu, iztaisnoju kājiņu un radušās krunciņas griezu ar šķērītēm pušu kā papīra sniegpārsliņas, pēc tam es sagriezu aizkarus, gaiši zaļus ar puķēm, aizvēru, salocīju krunciņās un, šņirkt, pušu, tik salds, aizliegts deficīta skaistums tas bija, caur tiem mani ieraudzīja pilnmēness, mammai nepatika caurumi, mamma stāvēja rindās pie veikaliem pēc ielāpiņiem, džinsiem, biezpiena sieriņiem un žāvētām ribiņām, mamma noplēsa krējuma trauciņiem papīra vāciņu, bet virsū lika stingru plastmasas, lai nebojājas, bet aizkari ir sagriezti, apakšbikses neko nevar izdarīt, es stāvu sporta biksēs pie t-market siera vitrīnas un izlaizu brie zem naga, priecājos par neatbilstošām sejas izteiksmēm un smejos par rāmjiem, kas izseko, es zīmēju bultas un jautrie rūķi tās apgriež ačgārni, rūķu karalis ir viltīgs un es nezinu, ko viņš domā, bet es nevaru būt normāls, es dzīvošu savu dzīvi