kalvītis man vienreiz smaidīja, kopš tā laika man patīk viņa izteiksme

man arī drīzāk patīk, nekā nepatīk

mazā kastītē nevar ielikt lielu aveni

nesaki, ka Tu esi no tām, kas iršus ķer ar burku un glabā sērkociņkastītēs

atceros, ka vienreiz irsi ķēru/medīju ar badmintona raketi un kaut kādu matu laku vai tamlīdzīgu aerosolu. man bija amz gadu, un es paliku pa nakti pie brālēna un māsīcas. istabā iebrauca irsis, māsīca ļoti nobijās un ielsēdzās vannas istabā, lai tur lūgtu dievu par savu dzīvību. es ar brālēnu (jo man vienmēr labāk paticis spēlēties ar puikām) uzbrukām irsim. darījām to ļoti uzmanīgi, protams. beigās arī nogalinājām. bet tikko atcerējos vēl vienu stāstu par iršiem. ļaudonas pagastā ir kaut kāda sapista daba: tur ir ļoti, ļoti daudz odu (nav iepsējams nosist pa vienam, tikai pa kilogramiem), ir dīvianas gaida temperatūras (desmit metru silts, desmit metru auksts. gluži kā tirgū nopirktas un nesjaauktas temperatūras), bet visjocīgāk tomēr tur dzīvo irši. vienreiz vēroju, kā irsis ar savu muti nokož galvu dunduram, saķer to kājās un aiznes mājās kā trofeju.

bet vispār par to nav stāsts. gibt mir deine adresse, ich wil eine einladung zu meinem schule gratulierung schreiben (es nelieku eksāmenu vācu valodā, viss kārtībā)