čau, siena

5/12/06 05:29 pm
manā maksimizētajā saulītē jauni maksimāli notikumi - pārdevēja oksana jaunā zilā formā ar baltu apkaklīti, gluži kā amerikāņu japīša līgava no koledžas, bet viņai kā zilacei - šatēnai piestāv daudz labāk par iepriekšējo sarkano formu ar rūtainajām piedurknēm, īsts maksimālais lidojums - kā es jums saku, uzsmaidīju viņai bonusā par šīm acij tīkamajām pārvērtībām, man arī tika bonuss - pērkot alu baltika un fettas sieru, dabūju divas maksimizētās končas no oksanas maigajām rokām, pēc maniem rēķiniem konču valūtas kurss ir - viens lats = viena konča, jūs gan mutē vēl neņemiet, pagaidiet, kad nodegustēšu es, trešais bonuss - nākot atpakaļ pie mājas stūra sētniece sveta laistīja zālāju, arī saposusies kā uz Uzvaras svētkiem, taisni pelēki svārki līdz celītim ar šķēlumu, pelēki rūtaina blūzīte ar balto apkaklīti, rudie ilgviļņotie mati sasprausti uz galvas ar sudrabkrāsas sprādzi, iesauļotas dzeltenbrūnas četrdesmitgadīgas sievietes kājas, labdiens un balti zobi atiežas smaidā specially for jumts, sveķiks mani it kā nejauši mazliet nokristīja ar savu svēto šļūtenes ūdeni, tad šausmīgi atvainojās, es smaidīju un teicu, ka bija gluži patīkami šādā pavasara tveicē, bet viņa sabaidīja, ka ūdenī esot kaut kādas speciālas minerālvielas, lai zālīte neizdegtu un labāk augtu, it kā vajadzētu ieiet dušā un nomazgāties, lai spalvas uz kājām nesazeļ kā orangutanam, bet es nevaru, nevaru to izdarīt - tas taču ūdens no sveķika šļūtenes