man ļoti patīk laistīt. kaut arī šļūtene var arī rkist no rokām un kā pūķis apšļākt tikko nokrāsotus soliņus, man nekad tā negadās.
es tagad esmu satraukusies, jo pirmoreiz mūžā dzeršu tēju ar pienu, kas man liekas pilnīgi stulbi.

tēja angļu stilā, galvenais, nesāc braukt pēc tam pa nepareizo pusi:) šļūtenes rūlz defaultā, es mīlu mašīnu mazgāt ar skaidru krāna ūdentiņu un šļūteni, vispirms noskalot lielo dubli uz durvīm un kas pats foršākais - zem virsbūves pie dubļusargiem un riepu rieviņas, melns šķidrumiņš tek zālītē un aiztek urdziņā, tad ar birstīti putekļus un sūcšvammi lodziņus, tad ļauj apžūt, tad vēlreiz noskalo un ar birstīti atkal putekļus, pa to laiku pats ar esi tīrs

es tagad dzeru to tēju un jūtos, kā kupraino kalnu noskatījusies - labi, ir normāla otrdienas vakara tēja/romantiskā filma, bet par ko visi sajūsminās? nākamā amn būs normāla zaļā tēja ar aplīšiem. olimpiskā, zinies.
man patīk trīs stundas pēc kārtas ar šļūteni laistīt tūjas. citiem neļauju

kuprainais kalns atšķīrās no parastās banālās otrdienas vakara filmas ar niansētību, smalkumiem, detaļām, tas, kā kaut ko būtisku pasaka ar kaut kādiem sīkumiem, dekorācijām, detaļām, vienu vienīgu viepli, par to es dotu to oskaru, ja man būtu jādod, drusku kaitināja mani tie plašie, vērienīgie dabas skati a la cowboy life, briesmīgi atsita salkanos vesternus, bet citādi nekas, puišu mīlestība nebija noteicošais, tikpat labi tur varēja būt vīrietis un sieviete vai vīrietis un aita manis pēc:) zaļo tēju es taisu tikai ērikam, kad viņš ciemojas, bet tūjas - nu par tūjām tevi var tikai apskaust:)

man patīk multeņu nianses. man patīk ironiskas nianses. tāpēc simtreiz labāk patika filma par cāli. vai, piemēram, backstreet boys dzesmas "get down" klips. man diskā uz galda tāds stāv.
man jau pašai to tūju nav, bet pagājušovasar strādāju muļķīgā dobju šovā, kur mans mīļākais darbs bija laistīšana, neivenam citam to neļāvu darīt. visvairāk nepatika zemes līdzināšana, jo nekad nemācēju saprast, vai jau ir līdzens.

ak, šitā - tad tev noteikti jāiepazīstas ar brāļu zuckeru garadarbiem, ja neesi vēl paguvusi, pats galvenais "top secret" pēc nosaukuma, tur IR, reku var palasīties par - http://www.imdb.com/title/tt0088286/

uzdrīkstos iebilst, ka visbriesmīgākais ir vēja iznēsāto putaplasta gabalu lasīšana pa sētu, ilgstoša slodze mugurai un acīm, vēl ilgu laiku staigā apkārt šķendēdamies, kad ieraugi kādu nepamanītu baltu riebekli:))

putuplasta gabali ir domāti kārtīgi kluči (100*100*20cm) vai tie mazie bunbulīši? cik ilgi tie putulasti ir jālasa? (es tagad domāju, kas ir neforšāk).

un tajā top secret lapā es neko nemācēju saprast.

tīrās šausmas ar tevi, putuplasta gabaliņi ir jālasa tik lieli un tik ilgi, cik vējš ir paspējis sapluinīt un iznēsāt, tas notiek pēc tam, kad remontējot atstāj ārā tādus un uznāk lielais pūtējs

vējā taču nevajag neko remontēt, ūdensrozīt! tad man sanāk, ka zemes līdzināšana tomēr ir stulbāka, jo tas ir ļoti laikietilpīgs prcessun nekad nevar saprast, vai jau ir līdzens. bet, ja lasa putuplastu, tad redz, vai ir salasīts.

vējš uznāk pēc tam, kad novākšanu atstāj uz vēlāku laiku un tas par to saredzēšanu ir strīdīgs jautājums, sētai ne velti ir tik cēls vārds kā SĒTA iedots, tā ir liela sēta un tie ir mazi putuplasta gabaliņi, kas nosēžas kurmju celmos, zem pērnajām lapām, pie kājuslauķa un dīķmalē:))

kā kurmim var būt celms? nu, kurmis taču nav koks. varbūt Tu vienkārši domā kurmi kā vārdu - tad tas varētu būt vārda celms, bet tad tajā nevarētu iesprūst visādas fiziskas lietas.
bet kas tie ir par putuplsatiem, ko atstāj sētā? nu, kāpēc remontdarbos vispār vajadzīgi putuplasta gabaliņi? vai nepeietiek ar šķipeli un līmi?

tfu tu, zilonim stabulēt iemācīsi, bet svētai sētai putuplastu lietu ne, skaties lietu un gaidi varavīksni, ar tavu laipnu atļauju es pievērsīšos kill bill seansam, kaut kā jānomierinās:)))

kas tur ko neiemācīt? - Tev tikai jāatbild uz jautājumiem, kuri , manuprāt, ir pavisam normāli, ja ņem vērā, ka man ar remontiem nekad anv bijis enkāda sakara. un tā tas ir ar leilāko daļu cilvēku, tālab viss ir pilnīgi normāli. Tev dāvanu plauktiņā jāieliek kaut kādi putuplsata gabaliņi. nu, tādi, ko var izmantot remontiem.

eu, nav godīgi, zilonis prot stabulēt no tiem laikiem, kad viņš izskatījās kā zirgs.

es mēģināšu izdomāt, ko iesākt ar Tavu iedomu lietu. es te nekādu neredzu - ir tikai slapjš gaiss. čau, es braukšu rakt kartupeļus (ne jau tagad).

tev vispār ir taisnība, bet es sakaitinājos mazliet, come, crash into me, jautā, kā taisa remontu, jautā, kā rodas celmi un ko es redzēju sapnī, sagriez mani salātiņos un izbārsti pa visu pasauli, oh, yes, tik ilgi, kamēr neviens, neviens un pat ne tu vairs nespēj salasīt, tad es nolīšu kā skābais lietus, nejautā man, kas tas ir;))

es zinu, kas ir skābais lietus. tikai stulbeņi nezina.
kāpēc latvijas grāmatizdevējiem ir stulbs niķis grāmatas izdot glītos vākos, kaut arī latvieši skaitās trūģi, bet to pašu grāmatu britu izdebums ir mīkstos vākos, kaut gan britu pisējs var uzsaukt dārgākos dzērnieus visām dūdiņām, kam pāri 15?

(tas ir jautājums, ko gribu noskaidrot)


man mēķa ar ūsām kutina elkoni. mēķa ir kaķītis, protams.

piektdienas miera labad par līdzināšanu piekāpšos, pēdējoreiz līdzināšanas darbi bija redzami tik grandiozi, ka to veikšanai tika īrēts ekskavators, tas bija pēc dīķa rakšanas

žūšanas starplaikā starp pirmo un otro skalošanu, ja ir luste var uzkāpt uz jumta un pasēdēt kā karalis, pavērot kā dīķī vējš vilkuvāles kutina

es neatceros, vai tā ir taisnība, bet viens drauģelis, pokahontas krekliņā un ar ģitāru rokās sēdēja uz braucoša žiguļa, tad viņš iekrita grāvī.

nokrita no jumta?

jā, nokrita no jumta, jo sēdēja uz jumta. Tu neko par to nezināji?

kaut ko atgādina, bet nezinu, ko

varbūt, ka Vudstoku sešdesmitastotajā, bet tur jau nebija žiguļi

nezinu, varbūt es to visu redzēju filmā, jo tiešām neatceros, vai tā bija taisnība.