pierodi un samierinies, tāda ir algota darba cilvēka dzīve. kā es, reizēm brienu pa mazuku izmētātām mantām un plīts tiek mazgāta reizi nedēļā.

kam tieši?

1. :) aizvakar Agnesi teju paspēju no skolas līdz 6 izņemt. viņa bija pēdējais bērniņš grupā. atnācām mājās, iekāpa klēpī un aizmiga. tad nu tā arī sanāca, no rīta 20 minūtes paburzīju, atdevu tētim un vakarā paņēmu klēpī.
2. māja (ai, vienk. nav spēka).
3. pārējais "nekas" ir uni (liekas, mainīšu darba tēmu, vajadzētu tikt pie mazas pētīšanas un tā un tā, pirmās meklēšanas, apskatīties literatūru, vai būs O.K.)

Mīļmāsiņ, tad, kad laika nepietiek pat paēšanai un vakarā ap septiņiem atceries,ka pēdējo reizi ko iegramstīji no rīta pie kafijas, tad jāsāk satraukties. Bet tādi sīkumi kā tīra plītsvirsa un grīda bez putekļiem ir ekstras, bez kurām es pilnīgi mierīgi varu iztikt. Un mani vīrieši nu jau paši māk paņemt birsti, tad es sajūtot, ka kājas vairs neķeras,mīļi pasaku paldies. Bet ja neievēroju, tad paši parāda,ko izdarījuši. Un tev atliek vai nu sabrukt zem pienākumu biruma, vai arī ar smaidu un paceltu galvu izlikties ka viss ir ideāli. Un ja kādam kas nepatīk... paši vainīgi.