putni galvā

zemiska atriebība
11.4.10 08:47
mamma aizbrauca mājās. huh, beidzot var uzvesties nepiedienīgi, ne par vienu neraizējoties. nu, piemēram, atraugāties pie galda, vai nesmalki iznesties, piemēram, gremdēties pārdzīvojumos.

īstenībā ir tā, ka es uz viņu ļoti sadusmojos. garāmejot teicu, ka man bija liels pārdzīvojums Agi palaist skoliņā dēļ flāmu valodas un, ka man kaut kā likās, un viņa uzsprāga, nemaz pabeigt nepaguvu, kas man tobrīd likās. ka tā neesot nekāda skoliņa un tie neesot nekādi pārdzīvojumi. nu, ka nav, nav. bet, ziniet, ka nav, nav, ir apvainojusies uzpūšanās un pamatīga sadusmošanās. starp citu, vēl joprojām dusmojos. jo jūtos izbadējusies katru reizi, kad par viņu iedmājos. domājat, es kaut ko teicu? ha! neko neteicu. tikai katru reizi, kad iedomājos, nosaucu ne pārāk smukā (nu, labi, nesmukā) vārdā. par hipohondriķi, piemēram, vai par veco [raganu es nedomāju, bet tomēr nodomāju, ja jūs saprotat, par ko es, cenšos, tā teikt, saglabāt seju].

tāda, lūk, ir mana zemiskā atriebība.
5 raksta ir doma

11.4.10 17:35
tu esi forša :)
un tā ir tava māja, ne vīra mammas. Un dzīve arī - tā ka tu esi forša un viss cits pāries..
Atbildēt

12.4.10 09:11
paldies, nastj. :) tā jau arī ir. un es vēl tikai mācos, pateikt uzreiz un nerīt nost. bet gan jau.
Atbildēt

11.4.10 20:56
Nu tad izspļauj to lielo burbuli un dzīvo tālāk. Katrā vecumā ir sava uztraukumu skala un jo vecāks paliec, jo par lielākām lietām satraucas. Tās nelielās liekas nesvarīgas.
Un vispār ārā ir pavasaris, pavējo ar Agi pa svaigu gaisu un tad arī prāts nenesīsies uz dusmām.
Atbildēt

12.4.10 09:10
nesāc nu. turklāt tev nav taisnība un tu pati to zini. ja es pateiktu, ka man tavi pārdzīvojumi ir nesvarīgi, nu, tas ir būtu tas pats, kas pateikt, ka tu man pie vienas tāses pa lielām šaibām. jebkurā vecumā. un es nemaz netaisos pierast pie sliktas apiešanās.
Atbildēt