- 9.4.10 23:54
- Šodien izlasīju Tūves Jānsones Vasaras grāmatu.
Bet pirms tam, šodien pusdienas laikā, kamēr Agis gulēja, izlasīju kaut kādu par meiteni, kura saslima ar anoreksiju. Tai, par meiteni, vietām lapas bija saskenētas dubultā un vietām lapu trūka. Trūka arī nobeiguma. Es būtu uzrakstījusi kādam mazu vēstulīti, ka vajag salabot, ja tikai būtu zinājusi, kam. Vienmēr ir nejauki, ja trūkst nobeiguma.
Nu, jā. Vasaras grāmata bija pilnīgi burvīga. Noteikti kādreiz lasīšu Agim priekšā. Un tāda pasaka ir lasīt literatūru un latviski. Pat, ja nevar turēt rokā, apostīt, ņurcīt gultā un pāršķirt lapas. Un man jau likās, ka sen vairs nav nekā jauka un latviska ko lasīt. Un, ka man tam nemaz nemaz nav laika. Esmu vīzdegune, tā ja. - 0 rakstair doma
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties