- 20.3.08 08:27
-
tie rīti, kad kāds aiz labas sirds (Lielais) vai ļoti retas nejaušas sagadīšanās pēc (mīļais Gurļiks) ļauj man ilgāk pagulēt, īstenībā ir diezgan izbojāti. parasti ap šādu laiku es jau esmu smuki saposusies, gultu noklājusi, pabrokastojusi, Gurļiku pabarojusi un sapucējusi, bet šorīt no visa aukstākminētā tikai Gurļika vēders un ziemeļgals ir piedzīvojis mundru rosīšanos. es pati sēžu kā izspūrusi plekste ar šaurām actiņām, dzeru kafiju un mēģinu pamosties.
šī rīta rēķins - 2 reizes vadu meklējumos palīdis zem datorgalda un iesprūdis šaurā bezizejā (bleķa galds, knapi 20 cm virs zemes) (izvilkts), izgāzis 1 kārbiņu ar ausu bakstāmiem kociņiem (salasīti), un klēpjdatoram izrāvis barošanas vadu (aizstiepts tālāk no grēka).
vai nu man gribas, vai negribas, diena ir sākusies.
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties