- labrīt!
- 15.3.08 06:12
-
kamēr Bērns trenkā pa grīdu nolaupītu tomātu (neba nu, ka es šo šonakt nebūtu pabarojusi, vienkārši ar trāpīgu rokas kustību nokampa, kamēr es šo uz kreisā gurna uztupinājusi ar labo roku taisīju rīta kafiju), prātā jāizdipina cauri visām istabām, ledusskapim un jāuztaisa pirkumu saraksts. tāpat jau kaut kas aizmirsīsies, tas piederas pie lietas.
varbūt jāpabeidz gludināt vakar samazgātās drēbes. vakar iesāku un nepabeidzu, biju piekususi.
jānopērk maltā gaļa un jāsacep kotletes (jā, jā, beidzot iemācījos. recepti skat. doncovas pavārgrāmatā sliņkei, es tikai lieku mazāk maizes, cepu no liellopu gaļas, tāpēc sanāk pasausas. bet Lielā nu jau plakanajā vēderā pazūd zibenīgi).
un varbūt visi aizbrauksim līdz pils parkam acis pamielot. ja ne šodien, tad rīt. mums tie rozīgi violetie ķirši zied un plūmes arī un kaut kādi krūmi ar zeltainām starainām puķēm un vēl vieni ar tādiem kā dzelteniem putukrējuma pikučiem.
tā, nenovaktēju. tomāts uz lācīša punča (izurbinājusi auglī mazu, akurātu caurumiņu), kārtējās pleķpēdiņas vēsturei (šitas no ābola, šitas no ķirbja, šitas no tomāta, tas laikam no burkāna, visi pamanās paskriet pat zem barojamā skafandra, apliekamas uz muguras sapogājamas štātes no zoda līdz pēdiņām ar piedurknēm no lietusjakas auduma) un vadi mutē. aizliku vadiem priekšā atpūtas krēslu. bērns, vadi un datoriķis = sirmi mati, fakts.
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties