11. Aprīlis 2010

• zemiska atriebība
• 11.4.10 08:47
• mamma aizbrauca mājās. huh, beidzot var uzvesties nepiedienīgi, ne par vienu neraizējoties. nu, piemēram, atraugāties pie galda, vai nesmalki iznesties, piemēram, gremdēties pārdzīvojumos.
  
  īstenībā ir tā, ka es uz viņu ļoti sadusmojos. garāmejot teicu, ka man bija liels pārdzīvojums Agi palaist skoliņā dēļ flāmu valodas un, ka man kaut kā likās, un viņa uzsprāga, nemaz pabeigt nepaguvu, kas man tobrīd likās. ka tā neesot nekāda skoliņa un tie neesot nekādi pārdzīvojumi. nu, ka nav, nav. bet, ziniet, ka nav, nav, ir apvainojusies uzpūšanās un pamatīga sadusmošanās. starp citu, vēl joprojām dusmojos. jo jūtos izbadējusies katru reizi, kad par viņu iedmājos. domājat, es kaut ko teicu? ha! neko neteicu. tikai katru reizi, kad iedomājos, nosaucu ne pārāk smukā (nu, labi, nesmukā) vārdā. par hipohondriķi, piemēram, vai par veco [raganu es nedomāju, bet tomēr nodomāju, ja jūs saprotat, par ko es, cenšos, tā teikt, saglabāt seju].
  
  tāda, lūk, ir mana zemiskā atriebība.
• 5 rakstair doma