- 25.7.04 09:58
-
Salielījos un sasolījos, tagad kā māku tā maunu.
Es biju, es biju, es biju no rīta puses es biju alās (Grottes de Han). Un vakar saule pa zemes virsu ripoja, un karsti arī nebija, un diena bija jauka, un ja man vēlāk izdosies vienu bildīti ieblēdīt, tad ielikšu, jo pienāca onka ar ar papagaili dzeltenu un mūs nofotografēja. Alas bija brīnišķīgas un gids mums bija enerģisks un omulīgs, lielu seju un apaļu puncīti un mazu bārdiņu, plātījās rokām dikti un stāstīja visādas gudras lietas. :) Tur kalnam cauri viena upe Lesse esot tecējusi un vēl tek trešajā alu līmenī apakšzemes pazemē, stalaktīti un stalagmīti aug, vēss un dubļainas taciņas, un pie lampiņām, kas tūristu takās, ieklīdušās papardes aug. :) Fotosintēze notiek, saprotiet. Divus kilometrus pa alām augšā un lejā, lejā un augšā un vēl ar laivu pa upi pašās beigās. Pārāk jau tūristiem, bet tāpat skaisti un vareni.
Un tad es biju brīvdabas muzejā (tādā vietā, kura pat kartē nav iezīmēta), kur viena tāda pavisam maziņa kapeliņa, kā istabiņa un skola veca. Teritorija liela un eksponātmājiņu nava daudz (mums ir lielāks un skaistāks muzejs, un Rumānijā arī lielāks), un pļavas atstātas lai aug, nepļautas, tik vien, kā pusmetrs ap cieliņiem, un sienāži sirsināja un tveice tveicēja, un es kurpes nost un plikām kājām, tāda laime! :) Un strautiņi. Un vīgriezes pie strauta ziedēja bāliem pušķiem, šogad vēl nebiju redzējusi, un smaržoja kā trakas, un lazdās rieksti sametušies mazi un zaļi, un, ak, ak, tā zaļā, pārziedējusī un ziedošā pļava, un pāri tiltiņam pie strautiņa, kur uzpludinātie ezeriņi, tur avenāji kā mammas ziedos un ogās saauguši, un es pieēdu pilnu vēderu aveņu. Klusums un miers. Tik rets saules apdullis tūrists.
Tā man vakar tika
Alas
Un pļava
Un papagailis
Un avenes - Garastāvoklis:: labu lietu pierakstelīgs
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties