- 16.11.18 18:31
-
ienācu mājās no komandas būvēšanas pasākuma, māja aizkrauta, tauta neēdusi, auksts, bordelis un bads - toties abi mīlīgi sagūlušies dīvānā draudzīgi skatās televizoru un pilnā kaklā smejās - īsta tēva un meitas harmonija.
vakar koridoros satiku savu latviešu kolēģi, viņa man jautā, uz 18.novebra pasākumu skolā (šodien) iesi - es saku, netieku, darba pasākums, viņa man prasa, un sestdien būsi? - es saku nē, un svētdien vēstniecībā būsi?, es saku, mājās svinēsim - viņa mazliet apjuka un novēlēja priecīgus svētkus, bet man patiešām nevienu negribas satikt - un arī svinēt kaut kā negribas. vajadzētu jau piespiesties un tā - kādreiz vēlēšanās svinēt atnāk pēc tam -
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties