putni galvā

neesmu zinātnē, bet viedoklis ir
8.2.18 20:19
pa vidu.
sievietēm zinātnē vajag labas padomdevēju programmas. tāpat kā sievietēm vadītājām. un ir pierādīts, ka tādas programmas (mentoring) ir efektīvas. jo tās dažas, kuras ir tur (pie augšām) tikušas, var visai praktiski paskaidrot, kā tur nokļūt. principā, nekādas maģijas, intelektuālā kapacitāte, mazliet talanta un ļoti daudz darba un laika. ja vēl ir zināma neirotiskuma deva, kura dzen uz priekšu un pēc ārējas atzinības, tas arī nāk par labu. jo panākumus zinātnē nosaka tas pats, kas nosaka panākumus dzīvē, intelektuālā kapacitāte, darīt to, kas interesē, talants, darbs un apzinīgums.

bērni traucē, jo prasa laiku. bet bērni dod dzīvei jēgu, un daudz daudz prieka, arī fakts. un tāpēc zinātnē (un vadošos amatos) nekad nebūs tikpat daudz sieviešu, cik vīriešu. fakts (bioloģiskā determinante).

Un vēl es domāju, ka tuvākajos cik tur cik tur gados sieviešu zinātnē būs arvien vairāk, jo viens, dzīves ilgums palielinās, ir visai iespējams, ka sieviete, kura nodzīvojusi līdz 50 gadiem bez nopientām sirds slimībām vai vēža, nodzīvos līdz 92 gadiem, un tas nozīmē, ka sievietes, kuras daudzas stundas ieliek bērnkopībā gadus divdesmit, pēc tam, kad bērni būs savā dzīvē, varēs vairāk laika veltīt karjerai, otrs, tāpēc, ka dzīves ilgums palielinās, produktīvo gadu būs vairāk, un, maz ticams, ka mēs nomirsim tajā pašā karjerā/ nozarē, kuru iesākām divdesmit gados. visdrīzāk, ap 50 gadu vecumu nāksies pārkvalificēties ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem. un tas maina spēles laukumu.

upd. Intelektuālo kapacitāti (IQ) aizmirsu pieminēt, tagad ir, bez tās arī nu nekādi. kaut arī intelektuālā kapacitāte bez intereses un centīguma un zināmas socializētības tīrā veidā ir patukša kārts.