- ignoreju divus ubagus, gandriz nobraucu kajamgajeju un pateicu mammai patiesibu
- 31.10.16 17:36
-
lidzjutibas gals, piekeru, ka man vienalga, ka citi cies, agrak pardzivoju un jutos neveikli, ka man paveicies, ka man ir, bet otram nav, un pat diezgan biezi butu kaut ko iemetusi vai metusies palidzet un glabt, bet tagad, pat tad, ja man prasa acis skatoties, mierigi skatos preti un ne mirkli nejutos vainiga, atbildiga vai vispar kaut kada veida iesaistita, es saprotu, ka vinam nav, bet man ir, un es pat zinu, ka tas, ka man ir, nav mans nopelns, ka man vienkarsi ir paveicies, bet es nejutos par to vainiga. man vienalga -
a, un kajamgajejai, kura izleca masinas prieksa ta, ka novilku uz ielas stripas, un sasutusi zestikuleja, ka man skatities vajagot, es mierigi paradiju viena pirksta kombinaciju. vinai, protams, taisniba, ja es vinai butu uzbraukusi, butu vainiga, bet vina sa ka ta ir mulke, jo vina butu beigta vai sakroplota, kamer es tikai cietuma. kungs, kas cilpoja aiz vinas neviltoti sasuta par manu bezkaunibu - bet man tas rupjais zests paspruka neplanojot - heh, tagad bus vien jasadzivo ar savu rupjas matites identitati, nemaz nezinaju, ka man ari tada ir -
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties