- 27.4.16 06:58
- pateicības:
rīts,
draugi,
jauna grāmata, neesmu vēl atvērusi (jo neesmu pabeigusi divas iepriekšējās, abas labas, bekvelas eksistencialistu kafejnīcā (at the existentialist cafe) un to pašu šorīt jau pieminēto džūlijas čaildas grāmatu par franciju. bet vakar dabūju noras epronas neko neatceros (I remember nothing). un dīdos nepacietibā. bet dienā ir tikai tik daudz laika cik ir - maz.
darbs, kurš pārāk neaizņem galvu, tas ir, vakarā (un no rīta) pietiek enerģijas grāmatām,
ai, kad jau tad jau, kara nav, un, kamēr neesmu atvērusi nevienu ziņu kopsavilkumu, pa logu skatoties izskatās, ka nekas nav uzsprādzis. - 2 rakstair doma
- 27.4.16 10:51
-
apskauzu par darbu, kas neaiznem galvu ! es vakaraa vnk nespeeju lasit, jo visu dienu kauko risinu
- Atbildēt
- 27.4.16 19:17
-
man reizem varetu but mazak, bet ta jau visiem, galnais, ka viss, kas nonak uz mana galda parasti ir atrisinams -
- Atbildēt