| |
[Feb. 21st, 2023|02:41 pm] |
Šī gadsimta sākumā Šrēders ar Bušu vienojās dekonstruēt labklājības valstis un ieviest viduslaikus. Latvijā nepiedzīvoja 90to gadu labklājību, bet šeit bija viens demokrātijas brīdis - notika pat referendumi, kuros tauta nokancelēja biznesa intereses, tagad nekas tāds nav iedomājams.
Kāds ir jauno viduslaiku stailings Latvijā?
Pastāv daudzas mazas karaļvalstis - valsts un arī privātās iestādes, kurās ir galminieku amati, piem.: izaugsmes veicinātājs, sabiedrisko attiecību speciālists, dizainers, personāla speciālists, vecākais eksperts, vides pārvaldnieks, mājas lapas administrators, iepirkumu speciālists utt. bez kuriem var iztikt, bet kuri ir visos minikantorīšos un aizņem 50% personāla.
Svarīga ir ticība - "es ticu zinātnei, pareizajam viedoklim, feminismam utt", kas netic, to kancelē. Sabiedrības līdzgalība tiek minimizēta, visu izlemj "eksperti" galmos. Pārvalde apmaksā pareizo viedokli, nav neatkarīgu viedokļu, tādi tiek dēmonizēti vai pat kriminalizēti.
Līdzīgi kā svētie kari, ir neracionāli projekti, kuros visiem jāpiedalās - piem OIK, Zaļais kurss, migranti, Ukraina, Covid.
Mobilitāte tiek samazināta vektorā - sēdi savā ciemā, ar mašīnām braukās tikai bagātnieki (elektroauto). Nav nākotnes vīzijas, nav sabiedrības, katrs par sevi. Vienīgās tiesības - lielākajam aprīt mazāko.
Principā tam virzienam jāiet uz visiem pieejamās medicīnas ierobežošanu. Tāpat samazināt sportu, tas arī nav viduslaikiem raksturīgs. Jāparādās publiskiem nāvessodiem, vai kam tamlīdzīgam, asu sajūtu izklaidēm tiešā tuvumā. Jāmazinās indivīda personīgai neaizskaramībai. Vispārējā izglītība ir romantisma laikmeta palieka. Kas vēl mūs sagaida? |
|
|