| |
[Sep. 3rd, 2018|04:38 pm] |
|
Noklausījos Dostajevska 'Mirušo namu' (nosaukumu precīzi neatceros). Iepriecināja tas dokumentālisms un iztikšana bez kurāžām. Vispār dokumentālisms griež vislabāk. Izrādās - Feģa pa īsto bija sēdējis ar čmočņikiem 4 gadus. Un jā - tās zeku bara līdzības ar šodienas Rīgas sabiedrību, arī es, mans tipāžs tika aprakstīts. |
|
|