|
[Jun. 23rd, 2018|07:28 am] |
"Laptevam bija patīkami doties viņai līdzi, pakļauties viņai un klausīties viņas ņurdēšanā. Viņš gāja un domāja: kādam gan jābūt šīs sievietes dvēseles spēkam, ja, būdama tik neglīta, stūraina, nemierīga, neprazdama kārtīgi apģērbties, allaž nekārtīgi izspūrusi un vienmēr tāda kā lempīga, viņa tomēr ir burvīga." Polīna no Čehova 'Trīs gadiem'.
---
vakar bija tik vējains, es iegāju veikalā, nopirku koši krāsainu kreklu, turpat uzvilku un aizgāju uz vienu sanākšanu. tad sēžu ar to kreklu un pēkšņi redzu - cik visi ir pelēki pelēki apģērbušies. un pirms tam nekad neredzēju. |
|
|