Saulriets un es esmu citur. Uz debesskrāpja jumta, bet pilsētas stiklos atspīd sarkanās gaismas...atspīd papeļu pūku svētceļojums. Bezgala mierīgs un netverams.

Liekas, ugunīgais spīdums aizskar visu. Acis spīd un mati plīvo, bet tanī visā vakara miers.

Tēja uz miegainas terases Kapri un pastaigas gar jūru ar krabjiem un gliemežvākiem...un negulētas naktis, kas smaržo pēc mandelēm, vīraka un apelsīnu mizām.

Debesskrāpis. Es ieskrienos...

          Cik daudz spēj iztēle;)

Rīt es izlaidīšos. Un, ceru manas kājas man piedos to, ko es viņās uzvilkšu...

Domas nav brīvas joprojām...jāgaida...bet es smaidu...joprojām neliela nekārtība - tikai no labsajūtas...