apsēdos pie datora un sajutu, ka es ... gribu to dzirdēt, uzliku dziesmu...un sapņot ir tik jauki. Aizsapņojos tik ļoti,  vakar, aizvakar, šovakar, rīt, ka pati no sava pieskāriena satrūkos, jo tas vairs nebija mans, bet apkārt skaņas, krāsas, varavīksne, ritms....katru rītu mostos un gaidu, un taču būs...jābūt, jo rīti tik skaisti, pavasaris tik skaists..es jūtos brīva un, to izmantojot, putnojos un lidinos...bet, kad pamodusies, es gribu noglāstīt, samīļot...tās ir vairāk nekā vienkāršas sajūtas...tas varbūt ir nedaudz neparasti...tas priekš manis ir tik bezgala skaisti...