gribētos daudz ko pateikt..problēma - nezinu kā...un aizvien vairāk vispār šķiet, ka nav vajadzības - nesaprot...nu ja, bet varbūt es esmu galīgi sviestā sagājusi - patiesībā, ja arī esmu, kāda šiem darīšana..gribās tikai mīļai būt(kas nekādīgi neizdodas), atkal atnākt mājās, lai kāds sagaida, samīļo, pasēž ar mani, padzer tēju, palasa grāmatu un iemieg kopā ar mani...it kā jau tik maz vajag...kaut vai vienkārši lai kāds ir blakus..tad es apsolos būt pasaulē mīļākais cilvēks, vai vismaz tuvu tam...tagad gribas paraudāt

         ..pati sevi hipnotizēju ar miegainām acīm.....zummmm...