pēdējā laikā tik bieži gribās nospiest "Pause"..tieši tā un tieši tas ir vēl viens veids, kā tu mani nogalini, kā mani nogalina tas, ka esmu jau, šķiet, brīžiem kaut kur atstājusi vairāk nekā drīkstētu. Kaut kur gultā, kafejnīcā, savā spilvenā un kabatas lakatiņā. Sasodīts izmisums par kaut ko un vēlme ar kādu to sadalīt, bet cilvēki jau to jocīgo sajūtu saprot tikai, kad šāds vājprāts uzbrūk viņiem...un dažiem jau vājprāts vispār neuzbrūk. Jo ilgāk, jo tālāk...un es nevaru uzticēties, ja mani nesaprot..
|