dažreiz gribētos būt pasaules nabai
bet labai nabai, lai tas nav tā, ka rāda ar pirkstu un saka - tā naba taču ir galīgi netīra

..un sajūtu termosam..

man nepatīk, kad viņi strīdās
izstrādājusies tāda ģimenes strīdu alerģija - savilkt asti ritenī un pazust
gribu būt tīra no tā
un joprojām - gribu būt laime kādam
varbūt tas ir tāds naivs piepildījums,
bet tas ir
kaut šovakar kāds man sasietu rokas un noslēptu visu šokolādi, kas ir manā mājā

pēdējā laikā liekas, ka naktis domātas kam labākam par miegu,
bet dienas - tam, kam nav domātas naktis
 
un varbēt ne pasaules nabai, nē, nabai nē, tikai spuldzītei kāda istabā..neizdegošai