Domāju-man tā nejaukā temperatūra~37,1, kad parasti sajūta nelāgāka nekā pie visiem 38 un pasaule ar visiem iedzīvotājiem šķiet nedaudz sazvērējusies, bet nē, viss ir pavisam otrādāk – atdziestu – tā ap 35„ar kapeikām”.

Stāstu sev nu tagad, ka esmu neuzvarama...vai vismaz jau kaut kāda trula rudensapaukstēšanās mani no kājām nenogāzīs

Ak, bet ķīmijas gramatu veitā es tagad ar baudu labprātāk iegrimtu Tūves Jansones „Komēta nāk”-tāda grāmata ar vasaras rītu un kaķēna noskaņu...