Domāju-man
tā nejaukā temperatūra~37,1, kad parasti sajūta nelāgāka nekā pie visiem 38 un
pasaule ar visiem iedzīvotājiem šķiet nedaudz sazvērējusies, bet nē, viss ir
pavisam otrādāk – atdziestu – tā ap 35„ar kapeikām”.
Stāstu
sev nu tagad, ka esmu neuzvarama...vai vismaz jau kaut kāda trula rudensapaukstēšanās
mani no kājām nenogāzīs
Ak, bet ķīmijas
gramatu veitā es tagad ar baudu labprātāk iegrimtu Tūves Jansones „Komēta nāk”-tāda
grāmata ar vasaras rītu un kaķēna noskaņu...