|
Jūlijs 22., 2008
 | 07:13
"Līdz pusdienlaikam nesteidzini notikumus. Vari sajusties vājš un neaizsargāts. Pēcpusdienā sākas Lauvu ziedu un gaviļu laiks vesela mēneša garumā."
Gribot negribot izlasīju atkal horoskopu. Un noskurinājos, cik reāli tas viss. Vakar uz galda uzliku atlūgumu, savai vadītājai iedevu atvadu vēstuli, un aizgāju. Šodien redzēsim, kā reaģēs viņa un personāldaļas, hkem... nu, labi vadītājs.
Bet solās būt interesanta dieniņa. Gaidīšu pēcpusdienu un "Lauvas ziedu un gaviļu laika" sākšanos ;)
|
Jūlijs 21., 2008
| 07:01
"Pārmaiņu priekšvēstneši grauzīs līdz kaulam. Šie ir pēdējie metri jūlijā, kad dzīves gardumi ganās turpat apkārt, bet ķetnās nedodas. Sēdi uz vakts un domā dziļas domas."
O, jā - pārmaiņas. šovakar atlūgums!
|
Jūlijs 13., 2008
| 13:50
Salacgrīva, Jūras svētki - mans brīvdienu prieks un relaksācija. Lieliskie mani bijušie kolēģīši = mani burvīgie draugi, smiekli, joki un jūra. Dzelzs Vilks un viņu jaukais ģitārists, grīda un guļammaiss, labs miegs un atkal smiekli. Daudz, daudz, daudz bilžu un sajūta, ka brīvdienas atkal bijušas par īsu.
|
Jūlijs 5., 2008
| 21:52
kā man patīk dzīvot, neskaitot stundas, minūtes, sekundes. vienīgais atskaites punkts - pirmdien, plkst. 9:00, darbs. līdz tam - divas dienas neskatoties pulksteņos, telefonos un televizoros, vien viegli elpot un tā vienkārši nedomāt.
augusta beigās uz divām dienām pazudīšu Oslo. vismaz ceru. un, ja neiedos darbā brīvu, uzrakstīšu atlūgumu, pilnīgi bez jelkādām emocijām.
|
Jūlijs 1., 2008
| 22:55
aizej tu, kā parasts mirstīgais, ieēst suši par pēdējo naudiņu, un dabū teātri bonusā! tikko kā bijām beiguši jau gandrīz ņammāt, ienāk braši apsardzes puiši. tam lielākajam - Švarcnegera cienīgs atbrīvotāja skatiens, plats smaids uz lūpām un prezidentes stilā sveicienam pacelta roka. nobrīnījos, ko tad šie te meklē- izrādās, atnākuši palūgt vienai apmeklētājai miermīlīgi 'atstāt' šī jaukā iestādījuma telpas. meitene- apmēram gadus 23-25 jauna, diezgan smalkas miesasbūves, gaišmate- pēc skata, nu, pavisam neitrāla. protams, iepriekš biju ievērojusi, kā viņa, pretī spogulim nostājusies, chill-out mūzikas ritmā groza gurnus, pēc brīža krāso lūpas, bet vēl pēc mirkļa- atgāzusies pusguļus uz sveša galdiņa dīvāna (ja vispār kāds galdiņš tur skaitījās viņas..). džeki palūdz iziet viņai vienreiz, otrreiz. šī nereaģē, bet tomēr atkāpjas no viņiem- jāsaka gan, ne uz durvju pusi. tuvojas jau mūsu galdiņam... līdz nav vairs kur sprukt- no divām pusēm galdiņi (viens no tiem mūsējais), no pārējām divām pusēm- apsardzes brašuļi. visu teātri vērojam nu jau ne tikai mēs, bet arī pārējie apmeklētāji. nuuu, interesanti, kas tālāk taču! meitene kļūst agresīva, mēģina tikt garām vienam no apsardzniekiem, neizdodas, šis nelaiž. viņa sāk spārdīties, sist, metāt rokas- reāli ārdīties. viens no apsardzes puišiem nevar vairs noturēt šo smalko būtnīti, nāk palīgā otrs. plīst glāzes, gāžas drēbju pakaramais, izgrūstās dīvāni. un CĪŅA. visi apmkelētāji vēro, kā divi brašie mēģina (iesākumā gan tīri neveiksmīgi) savaldīt acīmredzami satrakojušos meiteni. lielākais (tas smaidīgais Švarcis) saņem šo no mugurpuses aiz sprandas (iedomājieties, roka ap kaklu cieši piežmiegta, ka ne galvu pagrozīt), ar otru roku- tur meitenes pārāk aktīvo plaukstu, un vilks lejā no otrā stāva pa kāpnēm. pēc brīža vēl pa logu redzam, kā tādā pašā veidā viņa tiek aizvilkta tālāk. diemžēl, neredzējām vairs, uz kurieni.
nez, cik ilgi viņa tā tur bija sēdējusi, nez, vai bija kaut ko pasūtījusi, katrā ziņā- šovs bija. un tik pamatīgs, ka tīri neomulīgi ap sirdi palikās. ejot ārā, vēl viesmīlei aiznesu vienu stikla lausku, lai kāds nepaklūp un vēl lielāka skāde nesanāk, bet... ļoti nepatīkami bija. īsti normāla nebija, bet piedzērusies neizskatījās. drīzāk sapīpējusies vai sadūrusies kaut ko sliktu..
|
Jūnijs 30., 2008
| 08:59 - ...
Mana jaunā darba 'burvība' - stress sākas jau tramvajā, kad pēc zvana 8:50 uzzinu, ka kārtējo reizi kaut kas nav izdarīts. Jau tagad iedomājos savas vadītājas seju sakām: "Tev tas viss jāčeko!" A ko es, -naivi ticu, ka vismaz vēl kāds bez manis šajā uzņēmumā cenšas strādāt un pildīt savus pienākumus pēc labākās sirdsapziņas. Acīmredzot, laikam tomēr ne.
Aiziet piecu dienu vāveres ritenis!
|
| 07:06
... un vakardienas miega & Shark'a dēļ arī aizmigt nevarēju. Līdz pat, hmmm, trijiem?
Romā esot plus 30, a mums? staipi tik' lietussargu līdzi un aizmirsti par iedegumu.
|
Jūnijs 29., 2008
| 20:46
viens auksts Shark's (jo nekā cita atvēsinoša ledusskapī pa ķērienam nebija), un nez no kurienes līdz tam brīdim guļošajā Manī parādījās enerģija tīrīt māju 4 stundu garumā. tikko beidzu. pilnīgi vai ciemiņus gribas aicināt, kā viss mirdz!
Mūzika: Whigfield: Saturday Night
|
Jūnijs 24., 2008
| 21:10
reiz redzēju meiteni.
*
Viņa beidzot bija uzvilkusi savus jaunos gaišzilos džinsu minisvārkus, zem tiem apaļīgos stilbus apspīlēja pēdējais modes kliedziens - legingi. Svārciņi knapi nosedza drukno dupsi, taču tas bija stilīgi - tā viņa domāja. Vismaz lai Tevi ievērotu, vai ne? Šī vēlme - izskatīties iekārojami - meiteni nepameta. Lai atskatās, lai redz, lai pamana!
Mājās viņas augumu testēja koridora spogulis, kāpņutelpā - jaunie pakešu logi, pilsētas ielās - skatlogi. Tā nu viņa gāja, ar skatienu ķerdama katru vitrīnu, piedomādama pie katra soļa - nedod Dies' pakrist vai kaut kur aizķerties.. Tikai ne jaunajos mini svārkos! Gāja un vēroja sevi.
*
visas mēs tā darām - resnās, tievās, glītās vai ne tik ļoti - visas gribam būt perfektas, iekārojamas, ak jā, arī - seksīgas, gribētas, vajadzīgas, gaidītas. droši vien tāpēc vīriešiem grūti saprast, ko mums nozīmē uzslavas un neviltotās pārsteiguma izteiksmes viņu sejā, kad sapucējušās iznākam no istabas un sakām: "Varam braukt, esmu gatava!", bet viņi, acis nenolaižot, noelšas: "Tu izskaties burvīgi!". un kāpēc mēs gribam, lai viņi to saka vēl un vēl.
mums tas ir vajadzīgs, jo katrā sievietē slēpjas nedroša, nepārliecināta pelēkā pele, jautājums vien, cik labi katra to ir pratusi noslēpt un cik ļoti tas redzams uz āru. vai arī nav redzams, kas nebūt nav labāk.
man reizēm ir žēl, ka esam gatavas uzvilkt pat visbriesmīgākos tērpus (ja tos tā var nosaukt..), ko tādu, kas nepiestāv tik ļoti, ka skudriņas metas skatoties, lai tikai sajustos īpaši. žēl, ka bieži vien drēbes ir tās, kas rada īpašo sajūtu, kaut tai būtu jābūt mūsos, nevis tajā, ko uzvelkam.
|
| 11:05
šodien mīlu Rīgu par to, ka tā tik tukša. sirreāli mazliet, bet ik pa laikam patīkami tā.
|
Jūnijs 22., 2008
| 01:04
...un vēl kas- šādi koncerti jābauda TIKAI pirmajās rindās, lai var mākslinieka seju redzēt un visu, visu, visu, ko tā bez vārdiem pasaka!! jeeeeiiij!!!
|
| 00:56
are you gonna go my way -tudututudututudutu- LENIJS LIELISKAIS!!!
P.S. Bildes copyright- ask me 8)
|
Jūnijs 14., 2008
| 16:02 - par vakardienu
... viss sākās ar suši ēšanu Alfā, kamēr gaidīju biedrenes, nedaudz pavazājos pa to mārketu lielo un pie reizes nosūtīju paciņu uz Itāliju savam draudziņam dzimšanas dienā- ceru, ka būs sajūsmā ;)
Pēc suši ēšanas likās, ka piektdienai pienākas kas dižāks, bet negribējās arī nekādu lielo dzeršanu taisīt (cik var! :D)- tad nu ieskrējām Rimčikā pēc DLightiņa un čipsu plāksnītēm, un aidā- stūrējām mašīnīti uz krastmalu. Un te sākas vakara pikantākais un smieklīgākais stāsts. Braucot pa 11.Nov.krastmalu, blakus piebrauca BMW X5 krēmkrāsas džips, iekšā- divi kundziņi ap 27, uzvalkos un skaistos smaidos. Nu, neko- pasmaidu pretī un braucam tālāk. Pēc mirkļa atkal nejauši abas mašīnas mūsējās blakus, un atkal šie smaida- šoreiz jau abi. Smaidu pretī, bet manas biedrenes, kā vēlāk izrādījās, nebija šos nemaz manījušas.. Noparkojam mašīnu, ejam uz Daugav's malu ar savām Rimi kulītēm pavērot saulrietu caur Vanšu tilta balstiem (vakar- neizsakāmi skaists, patiešām!). Paveroties atpakaļ, redzu, ka džipiņš piestājis pie mūsu noparkotās mašīnītes, droši vien meklēja vietu sev nostāties- nu, neko.
Pasēdējušas, paēdušas, pastaigājušas un mazliet panašķojušās ar to atšķaidīto aliņu, devāmies atpakaļ uz mašīnu. Un ko es redzu? Dažus metrus tālāk stāv tieši tāds pats BMW X5 krēmkrāsas džips. Tukšs, protams- ļautiņi izgājuši Vecrīgas ielās. Tad nu ņēmos stāstīt šo smaidīšanas stāstu savām biedrenēm, šīs man: "Ko Tu ātrāk neteici?", noraustu plecus, tā sanāca, a ko vairs? Sēdējām, domājām, ko darīties... un tad ģeniālā 9.klases skolniecīšu līmeņa ideja- davai, uzrakstīsim zīmīti ar telefona numuru un noliksim mašīnai aiz stikla! Sacīts, darīts- paņemam reklāmas materiālu no savas mašīnītes bagāžnieka, uzrakstam: "Mums gan ir drosme! tel: ...." un aidā- pielipinam ar skoču pie vadītāja roktura. A ko- ja tie būs īstie, sapratīs pēc reklāmas lapas, kas to atstājis, ja būs kāda debila uztjūnēta blondīne, kurai čoms ārzemnieks uzsaucis bembi, - arī stresa nekāda- izmetīs ārā, pat nepaskatoties! Principā ar neko neriskējam, jo arī telefona numurs ir otrs mans telefons, kurš nekur nefigurē un kuru lietoju principā vien internetam. Ar to stāsts nebeidzas. Smieklīgā kņudoņa pakrūtē, un sēžam, gaidām, kad mūsu biezie kavalieri nāks beidzot ārā no Vecrīgas. Nenāk. Bet sāk nākt kas cits- parādās vēlme tikt uz WC... Ko darīt? Braucam uz Statoilu, ja jau šie neparādījās šīs stundas laikā, neparādīsies arī tajās 10 minutēs, kamēr brauksim iztukšoties! Sapirkāmies Dynamit (gatavas vaktēšanai kaut vai visas nakts garumā :D), pa-WC-ojāmies, un braucām atpakaļ. Un- uzminiet nu! Mūsu bumerīša vairs nav, lapiņa pielīmēta pie citas mašīnas, arī bumera, bet parastā - urliņu tipa bumera, zināt, ja! Kamēr parkojamies blakus, lai novērstu skādi un pabēdātos par šitādu neveiksmi- palaist garām mūža laimi, uzminiet, kas tuvojas mazajam aplīmētajam bumerītim... īpašnieki!! :D Un smieklīgākais, īsti mazi mīļi urliņas- vispirms 2 džeki, tad vēl 2 pievienojās.. protams, aizbraukt prom nepaspējām, un nācās apskaidrot šo nelielo pārpratumu- šie bija ļoti pozitīvi urliņas, runātāju sauca Andrejs, un ja būtu ļāvušās, būtu ieguvušas jaunus draugus.. :D :D neļāvāmies, un šie ar visu telefona numuru aizbrauca :D
Nu, ir arī vēl citi plāni un stāsti vakardienai piederoši, bet šis tāds- spilgtākais :D :D :D varētu nosaukt: "kā pelnrušķītes bumerā laimi meklēja" :D :D
P.S. Ja nu gadījumā (:D :D :D) šo lasa BMW X5 krēmkrāsas džipa īpašnieki (vai vadītāji), PAŠI VAINĪGI! :D :D
Mūzika: Juliet- Avalon
|
| 10:47
ak, vēlāk pastāstīšu, ar ko mēs vakar nodarbojāmies. gluži kā tikko 9.klasi pabeigušas! :D tikpat 'lielas' un 'gudras', un visādi citādi 'apķērīgas' un drosmīgas (pēdējais nav pēdiņās).. no dzērieniem- vien tā "pee, kaka" - Dinamīt's, kas ljaava neguleet liidz pat 4iem.
Mūzika: Junior Senior: Can I Get Get Get
|
Jūnijs 12., 2008
| 19:40
Aizmirsu palielīties- vakar visā savā godībā un lepni paceltu galvu man garām pagāja CENTIS ŪBELE! Dzīvē tikpat neatvairāms kā ekrānā :D nez, kā viņam, nabadziņam, tagad klājas.. Pārāk laimīgs gan neizskatījās. Mazliet apgarots gan!
|
|
|
|