|
Jūlijs 26., 2006
 | 08:52
Šonakt mocījos un nevarēju aizmigt.
Uz rīta pusi murgoju, ka esmu vecajā skolā, fizkultūrā un man jāspēlē volejbols. Man bija mana baltā kleitiņa, bet pirms stundas, protams, ģērbtuvēs pārģērbos. Tad pēkšņi atrados vēstures klasē, kura manā skolā ir turpat pie sporta zāles, un man blakus bija arī Viņš. Nez no kurienes man priekšā (acīmredzot) bija dators ar skaipu, kurā man atrakstīja viens vīrieškārtas cilvēks, par kuru man nekad nav bijusi nekāda sievieškārtas interese. Bet Viņš pamanīja, ka kāds man atrakstījis, un tai pašā brīdī viss beidzās. Manas asaras kaut nelīdzēja, tomēr izskrēju laukā no klases, lai izraudātos. Kad atnācu atpakaļ, manas mantiņas jau bija noliktas uz cita galda- divus solus Viņam priekšā, nevis blakus.
Negribu šitādus sapņus, negribu. Tik reālus, ne, ne, ne.
Garastāvoklis:: briit
Mūzika: datora rūkoņa
|
Comments:
pilniigi noteijkti buutiska loma ir veestures kabinetam!! |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}