Jūlijs 30., 2008
| 18:55 ak, pirms pusstundas man bija tas gods piedalīties evakuācijā. kārtējo reizi kāds noziņojis par bumbu Origo, tikai šoreiz tas tiešā veidā skāra arī mani. velkot laiku, mierīgi vazājos pa veikaliem, cilādama šādas tādas vešiņas un krekliņus, un tad vienreiz meitene skaļrunī kaut ko mēģināja teikt, otrreiz, bet abas reizes neveiksmīgi- kaut kas pārtrūka. tad satraukusies atskrien apsardzes sieviete un gandrīz vai nebalsī kliedz: evakuācija, meitenes, nestrādā apziņošanas sistēma, visi ārā, uz izeju! un cilvēki klausa- pirmajā momentā šķiet, ka uz mani tas neattiecas, bet tad saprotu, ka joki mazi un ar visu pūli dodos slīdošo kāpņu virzienā, izgājām veiksmīgi, bet tikai pēc mirkļa sapratu, ka principā esmu laimīgs cilvēks. a ja nu tā būtu patiesība? ja nu tās minūtes veikalā būtu pēdējās? tpfu, tpfu, tpfu. nomierinājos. bet vispār... dzīvojam tikai šodienā.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |