|
Februāris 3., 2008
 | 23:43 - iepirkšanās
Iepirkšanās principā ir ļoti privāts pasākums.
Jāsāk ar to, ka es vispār cenšos izvairīties no tās bezmērķīgās vazāšanās lielveikalu pārbāztajos gaiteņos, svīšanas un skābekļa trūkuma. Izdomāju, ko vajag, un tad eju meklēt, nopērkot pirmo, kas atbilst iecerētajam. Reti gadās, ka iemaldītos veikalā aiz gara laika, un vēl nedod dies', vairākas stundas tur pavadītu, lielām acīm veroties skatlogos un 'drēbes nost - drēbes augšā' sportā spiestos ģērbtuvju kabīnēs.
Pie lietas. Iepirkšanos var iedalīt divos veidos- pārtikas un pārējo preču iegādē. Tam pēdējam labprāt velku līdzi kādu biedreni, kaut vai savtības nolūkos- ir taču izdevīgi, ja kāds aizskrien pēc mazāka/lielāka izmēra vai dāsni/piespiedu kārtā dalās iespaidos par uzvilktajām ūziņām vai ķitelīti. Nu, visādā ziņā ērti.
Bet pārtiku gan labprāt iepērku viena pati. Nu, vai ar kādu labi pazīstamu ļautiņu (nu, saprotams, ģimenes locekļi šai gadījumā ir ārpuskonkurences. Ar vecākiem ir vēl izdevīgāk, jo var kā agrajā jaunībā dīkt pēc kāda garduma). Bet ar tiem pussvešajiem ir grūti. Tā tomēr ir ļoti privāta padarīšana- kādu sieriņu gribu, kādu maizīti ņemšu vai cik daudz gaļas gabalu lūgšu iekrāmēt savā groziņā.
Tas ir kā pirkt apakšveļu- otrs redz tevi gandrīz kailu.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |