Augusts 29., 2006

11:22 - par šprotēm Trešdien (vai, tik tiešām jau rīt!) ZeDiena, bet vienīgais, ko neesmu redzējusi vai gribu redzēt ir "Pulss". Šodien nopirkšu biļetes, kompanjons jau atrasts. Bet līdz rītdienai vēl jānodzīvo- šonakt vispārējā šprotu nakts, zinājāt?! Nesapratāt? Nu ko tad es tur varu līdzēt... Garastāvoklis:: buu!

(1 jau sačukstējušies | iečuksti)

11:33 jā, es esmu riebīga! piedodiet, bet nemainīšos.

21:15 šovakar esmu tik vajadzīga visiem, ka pilnīgi vai sāku mulst no tādas uzmanības devas.. Mūzika: StarFm

(iečuksti)

22:30 - par dāvanām Savam pirmajam nopietnajam draugam Valentīndienā gribēju reiz uzdāvināt mazu, tumšzilas krāsas zaķīti ar sarkanu sirsniņu rokās. Banāli, jā- dāvināt puisim mīksto mantiņu, bet man toreiz šķita, ka nemaz tik traki tas nebūtu, ja vien, dāvanu pasniedzot, es izdomātu pienācīgu stāstu, kāpēc dāvana ir tieši tāda. /Dāvanās kā svarīgāko vienmēr esmu uzskatījusi stāstu, ar kādu dāvana tiek pasniegta. Pastāstiet, kāpēc dāvana ir tieši tāda, un varat dāvināt kaut vai maisiņu ar ūdeni- būšu aizkustināta/ Zilais zaķis tā arī palika manā skapja atvilknē slēpts un glabāts no visu acīm (vecāki nemaz nezināja, ka man ir draugs, lūk:), un tā šis tur stāv joprojām- Valentīndiena pagāja un mēs nemaz nesatikāmies tai nedēļā. Nu, nesatikāmies tādā gaisotnē, lai es viņam dāvinātu stulbu zilu zaķi un bubinātu ausī muļķīgu stāstu, kāpēc tieši zaķis, turklāt zils... Pēc tam jau bija par vēlu- mīlētāju svētki bija pagājuši un zilais zaķis viens skuma rakstāmgalda trešajā atvilknē. Principā tā arī ir mana mūža vienīgā Valentīndiena, kurai biju gatavojusies. Pārējās par laimi vai diemžēl ir iztikušas bez maciņa pavēršanas. Nu, attiecīgi arī bez mīlestības- uz šiem svētkiem vienmēr biju paspējusi jau izšķirties. Mūzika: Outlandish - Look into my eyes

(5 jau sačukstējušies | iečuksti)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi