Augusts 6., 2006

13:38 - brilliant Tikko pamodos...uu.. kā senos laikos gandrīz- aizgāju gulēt 2-30 un šodien gulēju tik ilgi, kamēr sāka rādīties murdziņi dažnedažādākie, tad zīme no augšas saka, ka ir laiks celties:) /tagad fonā Damien Rice- We might live like never before When there's nothing to give Well how can we ask for more We might make love in some sacred place The look on your face is delicate/ Šodien uz laukiem beidzot izvēdināt visu, visu, visu. Atbraukšu kā no jauna piedzimusi un gatava labākai dzīvei:) Un labāka dzive arī sāksies- 10.datumā ar vislabākajiem kolēģiem uz Mežakaķi teambuilding pasākumā, tai pašā dienā derētu Tallinai biļetes nopirkt, sazvanīt visus savus biedrus. Domāju, ka jābrauc ar autiņu 8-30, nav ko tur mocīties un pusaizmigušiem braukt 7-20. autobusu saraksts-ierakstam Rīga-Taliina un aidā skatāmies uz 8:30 Kārtīgi jāapdomā, ko nemt līdzi, jo stiept kamieļa cienīgus saiņus arī nebūtu prātīgi. A vispār ko tur daudz vajag? Otras bikses, siltāku jaku, sejas krēmu, ķemmi un fotoaparātu, maku ar naudu (vēlams). Pārējo jau uz vietas nopirks. Ā, un svecītes obligāti. Pēc Tallinas dažas dienas būs pelnītai atpūtai un aklimatizēšanās procesam, un tad jau uz darbu- atvaļinājums būs pavadīts ja ne grandiozi, tad pieklājīgi noteikti:) Darbā arī, ceru, ka plānotās pārmaiņas notiks un man būs jauni pienākumi. Turklāt būs arī jauni kolēģi, tā kā.. skumji&garlaicīgi nebūs. He, kaut gan mums tur nekad nav garlaicīgi:)) Oukei, dārgumi. Tagad secinu, ka labi protu pati sevi izklaidēt. Īstenībā par to iepriekš nebija ne jausmas, bet izrādās, esmu pašpietiekama vēl augstākā līmenī, nekā iepriekš domāju! Labi, viss, turpinās Damien Rice rīts (nu, labi, citiem jau pēcpusdiena, bet man rīts) un, šķiet, turpināsies visu šodienu :)) Atā! Garastāvoklis:: uzvilkta atspere Mūzika: Damien Rice [live] WEATHERMAN

(iečuksti)

19:24 Tā vien šķiet, ka autobusa bagāžas nodalījumā ir līķis vai pat divi. Smird nenormāli un trakākais, ka smirdēs vēl tikpat ilgi, cik jau esmu izturējusi. Tam visam saldajā ēdienā autobuss ir visaizvēsturiskākais, kādā pēdējo 2 gadu laikā esmu braukusi. Pa asfaltu braucot- sajūta kā braucot pa bruģi, un man pat bail domāt, kā kratīšos, kad brauksim pa grants ceļu.. Garastāvoklis:: Kratos Mūzika: Ja būtu,tad "Killing me softly"

(iečuksti)

19:58 Man veicas. Autiņš, neko nepaskaidrojot pasažieriem, vispirms maina maršrutu, iegriežoties Aizkrauklē, pēc tam tomēr tiek paziņots, ka šeit paliksim pusstundu lai šim Flinstontipa autiņam kaut ko nomainītu. Tagad sēžu puskrēslā savā 5cm platajā sēdeklītī un klausos, kā apakšā kurbulējas. Moš tos līķus atrada beidzot?! Bet principā esmu nikna. Telefons tūliņ nomirs. He,vienīgais, kas lika pasmaidīt, bija mammas zvans-kad domā braukt mājās? Un mana atbilde- es JAU braucu;) ok,turamies. Garastāvoklis:: Ejiet kakāt!

(3 jau sačukstējušies | iečuksti)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi