Pagājušo nedēļu negaidot nodzīvoju Nīderlandē, Māstrihtā pie Evelīnas. Sapazināmies tuvāk, bija jauki. Satiku uz pusdienām bijušo mīlestību, no emotions, Diriģents jau sen ir pārsitis. :) Problēma tikai, ka ar pēdējo mums nav perspektīvas. :) Atbraucu smuki atpakaļ ar uzrakstītu vēstuli, kurā izteicu pusi no saviem concern, vakars kā par brīnumu bija jauks. Bet ilgi jau tā nevarēja turpināties. Šorīt atkal bija drāma un asaras uz visām pusēm. Es sevi reāli nekontrolēju viņa priekšā. Esmu gudra un sakarīga meitene, bet tiklīdz ir runa par privāto dzīvi - ai ai ai. Normālie draudziņi iesaka vnk ņemt praktisko labumu no situācijas (bez viņa es nevarētu braukt uz Holandi, arī dzīvot principā ne), bez emocijām. Vakar likās, ka varēs. Haha A tagad jau vairs neko. 2 nedēļas līdz iestājeksāmeniem, sēžu pagalmā, dzeru ledus kafiju un izliekos, ka ir iespējams kaut ko baigi sagatavoties un pa 2 mēnešiem izmainīt 26 gadu dziedāšanas paradumus. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |