5 dienu laikā 7 drāmas. Viss ir beidzies ar to, ka ir nolikts šķiršanās datums (haha, parasti jau noliek tikai kāzu datumus- man tādu nebūs, jo es nemāku veidot normālas attiecības ar normāliem cilvēkiem), tagad ir tikai tā, ka jāvingrinās iestājeksāmeniem Ķelnē- ja neiestāšos vienā no nodaļām, būšu slikta, un patiesībā dzīves praktiskā puse būs visai bēdīga, bet nu neko. Das Leben ist hart, kā man te saka, un to man jau sen vajadzēja saprast. Man atkal gribas būt kā bērnam, jo man, ir jāsaka atklāti, zb visus pusaudža un 'agrās jaunības' gadus bija būt atbildīgai.. kaut īstā atbildība sākas tikai tagad. Un es jau TAGAD kaut kādā ziņā esmu no visa nogurusi. Visai pabriesmīgi. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |