 | |
|
Tev nevajadzēja to darīt Visu dienas pirmo pusi uzkaries, saproti un noskurinies, priecājoties, ka neizdarīji, ko nevajag, un tad dienas vidū izdari WHAT THE HELL IS WRONG WITH ME |
|
| |
| |
|
Vakar A. savā pirms-lockdowna koncertā parādīja izcilu dīvas sniegumu. Mūzika, ar augsta līmeņa māksliniekiem, gaismas instalāciju pavadīta burvīgā baznīcas atmosfērā. Ja es teiktu, ka nezinu, KĀPĒC man visu nedēļu bija jādzīvo uz adatām šī piektdienas koncerta dēļ, kurā man pat pašai nav jāuzstājas, bet vien jāpalīdz notirgot biļetes (to pašu pamanījos sačakarēt) un kur savā dīvas šarmā uzstājas A., es melotu. Es zinu. Jo tā ir pasaules skatuvju dīva. Tas ir cilvēks, kuru es, lai arī vajadzētu, nespēju atlaist no savas dzīves un sirds. Viņas klātbūtnē man ir karsti un auksti un, lai arī ikdienā es smuki slēpju un esmu high funcioning (augstskola, darbs, draugi, dzīve), viņas smaržu jūtot, es nefunkcionēju adekvāti. Paldies Dievam, vakar uz koncertu bija atbraucis līdzi studijbiedrs Ben, kurš mazliet novirzīja zibeni un arī pie biļešu tirgošanas laipni palīdzēja (mūsu dīls ar Alexandru ir, bezmaksas vokālās nodarbības apmaiņā pret manu kādu praktisku paldzību). Tas gan netraucēja man visus kases rēkinus sabojāt, pat neiedziļināšos sīkumos, bet darbiņu sačakarēju. A. tagad būs reālas problēmas ar norēkināšanos. Kāpēc augsti intelektuāls cilvēks sačakarē vienkāršu papīru darbu? Jo STRESS. Emocijas. Jo bail. Jo viss iekšā kūp. Man pēc katras tikšanās reizes ar A. ir jāapiet apkārt kvartālam vismaz trīs reizes, ja ne vispār jāīet pie Reinas, lai vējš izpūš sakarsušo galvu un kaut nedaudz atvēsina straujos sirdspukstus. Šis cilvēks nav mans. Viņa nav pat laba un piemērota priekš manis. Bet es 30 gados joprojām nesaprotu, ko darīt ar jūtām. Ar prātu viss ir skaidrs. Nav tā, ka nav galvas. Galu galā, esi izveidojis sev dzīvi ārzemēs, viens pats, man besī latviešu pieticība, tādēļ teikšu atklāti, ka man ir daudz labu īpašību. Un ar prātu saprotu, ka arī es tādu koncertu varu, in fact, šobrīd pati gatavoju 60 minūšu programmu maģistra noslēgumam, kas reāli ir koncertprogramma! Bet kā ir runa par viņu, ir vakars uz ezera. Man iet strāva cauri, kad viņa mani apskauj, paldies Dievam, būdama atturīga ziemeļeiropiete ar aktiermeistarības pamatiem, es domāju (CERU!), ka izdodas labi to noslēpt, un, viņasprāt, starp mums viss ir profesionāli ar, augstākais, cilvēcisku patikšanu. Man jau sen nav pat cilvēciskas patikšanas. Patiesībā tā pat atkāpjas. Ar vēsu prātu redzu, ka nav viņa man, iepriekšējos klabes ierakstos viss ir. Bet sirds vārās. No otras puses, lai jau vārās. Kāda kuram daļa. Slikti ir tikai šīs vārīšanās objektīvi rezultāti - stulba, ofensīva rīcība, vai arī uzbāzība, liekvārdība, neveiksmīga klibojoša komunikācija un pēc vakardienas arī sačakarēti darbiņi, un nemitīgi 24/7 situāciju analizēšana (bez jēgas, jo jūtu priekšā analīzes atkāpjas, prāta žogam jūtas kāpj pāri), un tas viss tikai kaut kādas sirds dēļ? Pasakiet man, kā lai dzīvo mierīgi. |
|
| |
|
Rakstīt, izklāties, palikt bez atbildes ir viena no muļkīgākajām lietām, kas var notikt. Šodien aristokrātiski neapraudājos dziedāšanas nodarbībā, kad profesore iesita pa sāpīgajām vietām. Tā jau esmu stipra. It kā. Kur neesmu bijusi? |
|
