Carpe · Diem

Tāpat kā mūsu mīla rudens lapas birst:)

Kopš aizpagājušās sestdienas, 17. oktobra, nekas vairs nav kā agrāk. Runa ir par A. Ja man aprīlī vai jūlijā, iepriekšējos lielākajos mūsu krīzes mirkļos likās, ka beigas klāt, tā nebija. Izrādījās, ka beigas klāt ir ar šo vienu manu gājienu pag.sestdienā, kurš bija nevajadzīgs, lieks un no sērijas 'gribēju kā labāk'. Nu ir tie mākslinieki trausli. Viegli aizskarami. Jūtīgi. Nevajag viņus lieki provocēt. Nevajag domāt, ka nu pēkšņi te nebūs egoists vai narciss. Mēs visi mākslinieki, viens mazākā, viens lielākā mērā, tādi esam, un to nav vērts noliegt. Mums tādiem ir jābūt. Ko vērtīģu radīt tikpat kā nav iespējams bardakā, kolhozā vai konstantos apdraudējuma apstākļos. Man janvārī ir maģistra beigšanas eksāmens. Es mācos vokālu pie savas profesores augstskolā un pie A., abām paralēli. Ja profesore ir adekvāts, nosvērts, racionāls cilvēks, A. ir mākslinieciskais ārprāts, narcisms un aiz ārējās bravūras ļoti ievainojams ego. Man likās, ka ir laba ideja, šīs operdīvas vienu ar otru iepazīstināt, mana eksāmena vārdā. Esmu godīgas, pāŗāk godīgas dabas, un neslēpju, ja eju mācīties kur privāti vai vispār ko dzīvē daru. Netaisos nevienu krāpt, drīzāk pasaku, ka deitoju trīs uzreiz. Visu, tikai ne melus vai aizmugures rīkošanos. Nujā. Mana profesore, esot māksliniekam neraksturīgas adekvātas dabas cilvēks, nestresoja un priecājās iepazīties. Kā abas ievedu vienā telpā, gribēju apjautāties, kā tur ar jauno profesūru, iemīt taciņu A., utt., bet profesores vēsums (saprotams), sapratu, ka esmu ieberzusies absolūti neērtā situācijā. A. jutās apdraudēta, redzot profesores strukturēto pieeju. Labi, bet ne jau par vokālo tehniku ir runa. Ir runa, ka man ir kāpis kaut kāds ne ta negatīvisms, ne aizvainojums pret A., bet vienlaikus viņa ir mans sirdsākis, ar kuriem, kā visiem zināms, nu es neapejos, esot savā potenciālā. Es daru visu, izņemot saprātīgo. Ja nebūtu gana, pēc-nodarbības sarunā vēl šo to pateicu, ne nievājošu, bet .. grūti aprakstīt, nu negatīvu vārdu sakot. Pielēju eļļu ugunij. Pēc tās sestdienas likās gan, ka, par spīti muļkīgajai situācijai un A. redzami aizvainotajam ego, nebūs nodarīts milzu kaitējums. Kļūdījos. Pirmdien, ierodoties pie viņas uz nodarbību, bija mainījies viss. Aukstums, neievērošana, neliels vāji slēpts agresīvums, nicinājums pret mani utt. Es esmu māksliniece, es visu saprotu. Arī es taču esmu tāda pati kā A. BET. Tagad jau to tā varu rakstīt. Uz vietas pirmdien bija vakars. Kad kārtējo reizi nesanāca ko nodziedāt (kas pie profesores sanāca, pie A., viņas diezgan haotiskā darba stila dēļ, nesanāca jeb sanāk aiz nejaušības.. protams, ja sanāk, toņi ir izcili, bet.. bet.), es, augot dusmām par viņas dusmām, vēlu to sniega bumbu un vienīgais, par ko šobrīd priecājos, ka neapraudājos. Tas jau ir labi un daudz. Kaut kā to stundu nobeidzām, bet, starp mums nekas vairs nav kā agrāk. Piektdienas nodarbībā agresivitāte turpinājās, slēpta, bet hipersensitīvā cilvēka priekšrocība jau ir, ka viņu nevar apčakarēt. Starp mums vairs nav tā pozitīvā, kas bija agrāk, pareizāk sakot, arī pret mani A. ir sākusi izturēties agresīvi un krūze pamatīgi plaisāt. Medū dubļi. Ūdens duļkains. A. ir bijusi agresīva pret citiem, bet līdz šim pret mani ne, es ar savu pretenciozo 30gadnieces-pāri-vidējam klātbūtni biju pārāk respektabla. Bet ko nu vairs. Izlietu ūdeni nesasmelsi. Es tikai nesaprotu, kāpēc mums bija jāsatiekas. Man nevajag papildu pelēku mākoni virs galvas.
Es jau otro nakti neguļu, vakar neaizmigu līdz 6. rītā. Brīnos, ka šodien varēju veiksmīgi nodziedāt divus dievkalpojumus Ķelnē un trešo Diseldorfā, Dženifere saka, nu jaunība. Visu vēl var panest. Mēs ar Jāni regulārajās sarunās ļoti daudz ko esam izsecinājušī. Piezīmes par to nākamajā ierakstā.

Man ir lielisks, gudrs, labs draugs Jānis, ar kuru pēdējās dienās daudzstundīgajās sarunās ļoti daudz savas dzīves laika esam veltījuši katrs savam sirdsākim.
Kad trešdienas sarunā sapratām, kādi mūsu cilvēki ir narcisi, es reāli jutos kā nometusi savus 15 kilogramus. tīri kermeniska brīvība! Divas naktis izcili gulēju, kā sen nebija gulēts.
Te pārdomas. Ievainotu, izškīrušos, domājošu cilvēku, tuvu draugu pārdomas, ko izkonspektēju pati sev.

Mees ar Tevi esam labi, gudri, jauni, skaisti un visaadaa zinjaa kvalitatiivi cilveeki. Mums ir triis milziigi truukumi: uzticiiba, naivums un juutiigums. Man peec visaam trim attieciibaam joprojaam ir tas pats graabeklis bijis. Lai cik tu intelektuaals buutu, miilestiiba jebkuru intelektu noliek pie vietas un juutas padara Tevi primitiivu un stulbu. pastaastiishu par muusu gadu ar Alexandru, bet domaaju, ka rezonees arii ar Tavu Jo *vaards mainiits*

Vinja gribeeja ar mani pavadiit laiku, nevis romantiskas intereses deelj, kaa es to daljeeji tulkoju, bet, jo es vinjai piegaadaaju apbriinas devu. Kameer es vinju apbriinoju, kaifoju, nu tas tachu bija redzams, nevar buut, ka vinja kaa juutiigs cilveeks to nejuta - vinja bija pret mani jauka. Tagad analizeejot: Probleemas radaas nevis mirkljos, kad mees bijaam dazhaadas vai nez kaa dazhaadi audzinaatas, kaapeec cilveeki parasti striidas, BET, briizhos, kad es netieshi noraadiiju uz vinjas kljuudaam vai nepilniibaam.. Tas izpaudaas vokaalajaas stundaas. Es Tev jau staastiiju - neskatoties uz to, ka vinja ir tieshaam IZCILA dziedaataaja, goda vaards, to es nenoliedzu nevienu mirkli: pasniedzot! vinja biezhi dod tik daudz info, ka es vnk paarkarstu, un nereti mees vispaar netiekam taalaak par vienu fraazi. Vinja to attaisnoja ar to, ka manu izpratnes un tehnikas truukumu, ka nevarot tik aatri kjermeni paarprogrammeet kaa es gribu, es savukaart ar savu straujo dabu taadaa leenaa tempaa  saaku stresot, vainot sevi, domaat, ka man nekas nesanak. Taa bijis vairaakas reizes ir bijis sho peedeejo meenesu laikaa - es saaku raudaat. Par ko ES BEIGAAS atvainojos! Par savu patiesiibaa gluzhi dabisku reakciju! Domaajams, ka jebkursh muuzikjis nu nebuutu liidz galam laimigs, apzinoties, ka vinjam ir 60 minuushu koncerts, bet stundaa tu miicies ap vienu fraazi. Alexandrai noteikti ir taisniiba, pamatiem ir jaabuut, BET vienlaikus: Pie savas profesores skolaa neesmu raudaajusi ne mirkli. Tur ir struktureeta, skaidra informaacija, bez liekaa, varbuut truukstosha, bet, es emocionaali juutos labi vadiita un zem labas rokas taa teikt.
Tad viendzimuma jautaajums: man pret profesori juutu nav. Pret citu sievieti arii ne. Es joprojaam domaaju par viirieshiem un ar sievieteem man tas vnk liekas pret manu spalvu. Vinjas attieksme reaali mainiijaas, kops es vinju panjeemu liidzi pie savas profesores. REAALI. Pirmdien bija kaa paagriezts viss pa 180 graadiem. To sajutu momentaa. Probleema jau rodas briiidii, kad mees reagjeejam. Kad narcisam dodam pretii. Vinjs no taa barojas. Es par cik nedevu, vinja daljeeji nomierinaajaas, bet kljuva auksta.
Shodien es veicu vienu eksperimentu: aizvirziiju sarunu uz vinjas koncertiem, lai vinja paraada kaadu savu ierakstu. Skatoties savus ierakstus, vinja taa dziivoja liidzi, it kaa buutu pasaules centrs. Kaa devu komplimentu, vinja atmaiga!
ES SAVAA NAIVUMAA domaaju, jeb gribeeju domaat, redzeeju, jeb gribeeju redzeet,ka es Alexandrai patiiku. Vinja gribeeja reizeem ilgaak pavadiit laiku kopaa, peec stundas dzeeraam teeju vai klausiijaamies muuziku, nu mums tur visadi gaaja - nekas fizisks nenotika, viss bija platoniski, BET vienlaikus:  ja tas buutu starp viirieti un sievieti, domaaju, buutu skaidrs, ka kaads ir viens otraa ieintereseets vai pat abi. Sheit, par cik abas heteroseksuaalas, ej tu sazini, ko vareetu domaat. Tagad, atskatoties uz sho pusgadu emociju un redzot, kaa vinja pakaapeniski pret mani mainaas (jo es uz vinjas kljuuudaam ar laiku noraadiiju aiziven uzskataamaak un vairs neskatos apbriinaa par visu, ko vinja dara), es ar savu apbriinu vinjai biju vienkaarshi piegaades avots. Kaa narcisistam. Ideaals pie tam. Jauns, skaists, veiksmiigs (piezīme- lai vai kā te dienasgrāmata reizēm deg, es sevi uzskatu par veiksmīgu cilvēku: esmu burvīgā lokācijā, darot to, ko mīlu un dzīvojot bezrobežu dzīvi, par kuru 95% varēu vien sapņot),  es taa nojaushu, ka civnjai daudzu cilveeku taadas kvalitaates dziivee nav. Tev tachu Jo. arii to pashu teica - ka vinjs ne ar vienu kaa ar Tevi! Jaa, taa noteikti ir! Jo neviens normaals cileeks ar vinju netusee!!! Vien mees savaa naivumaa, juutiigumaa, ceriibaas un uzticiibaa.  Jo vinji patiesiibaa, lai kaada buutu vinju aariene, nu A. jo iipashi ar vinjas karjeru, pasaules panaakumiem, bet arii Jo - tie ir patiesiibaa tukshi, nelaimiigi cilveeki.
Tad veel: mees satikaam shos cilveekus periodaa, kad gribeejaam attieciibas. Tu gribeeji, un arii man bija jau pagaajushi divi gadi kopsh peedeejaam. nu cilveeks nav radiits, lai buutu viens. Vinji mums pilniigi sagrieza dziivi gaisaa, jo mees bijaam ievainojami. Cilveeks visievcainojamaakais ir iemiiloties. Un es veeleejos to iemiileeshanaas sajuutu. Kaa es lidoju pavasarii! Mees iemiileejaamies pashaa iemiileeshanaas procesaa un veeleejaamies to izjust, jo zb jau tikai par karjeru uztraukties, mees esam muuzikji, tachu pirmaam kaartaam, cilveeki!!! 

"bija, protams, jums arii labie briizhi, vai ne? es shobriid koncentreejos uz to slikto, jo mulkjiigajai miilestiibai uz sho cilveeku ir shobriid jaaliek pretim, visi iespeejamie praata objektiivie aspekti, ar buldozeru. kaut kaadam balansam! lai izliidzinaatu peedeejo pusgadu skaisto iluuziju, kurai joprojaam esam piekeerushies.
kaadeelj mees shobriid paardziivojam - mums pietruukst justies labi par sevi. taa kaa tajos labajos briizhos ar otru cilveeku, lai vinjs kaads buutu, mees jutaamies noveerteeti, redzeeti, nu iemiileejushies un laimiigi! tagad tas kontrasts ir milziigs. plus laiks proporcionaali ir pagaajis par maz - gads - pusgads - pret shiim dazhaam skjirshanaas nedeeljaam.  fakts, ka jau tagad taada skaidriiba praataa - tas ir unikaali. citi gadiem dziivo un neko nesaprot ne no sevis, kur nu veel otra, ar ko aiz nez kaada iemesla izveeleejushies daliit savu taa saucamo dziivi.
es domaaju, ka mees stresojam, jo mees neesam bijusi savaa pilnajaa potenciaalaa. kaa Tu teici - mees esam uz sevi dusmiigi. viens ir naktis neguleet otra riiciibas deelj, bet dusmas uz sevi ir trakas - varam izskjirties ar tiem cilveekiem, a kur lai sevi liek? sevi visu laiku njem liidzi. 
PILNIIGI saprotu, ka pasham saapot tagad gribas, lai ari vinjiem saap. juutamies izmantoti un gribeetos atdariit. tas ir cilveeciski. man reizeem naak taadas domas galva a- kaut nu atkal viss buutu baigi forshi: tad es vareetu atkal uzmirdzeet un iziet no situaacijas kaa uzvareetaaja - vinji atcereetos, cik meees esam forshi un pashaa augstaakajaa zvaigznes momentaa - mees peeksnji aizejam ar pacletu galvu. cruel, ja? bet vai vinji nebija cruel, muus izmantojot?
tu mineeji, ka Jo nav taadu draugu kaa tu, ar ko izrunaaties par visu. tu smiesies, bet Alexandra man, 30gadniecei, ir teikusi to pashu! sveiki, Tev ir 50 gadi, kaa - nav? visa dziive bija laiks uzbuuveet!
es domaaju, ka Alexandra ir naakotnes Jo - nodroshinaats, viss ir, bet cilveeks tuksh un nelaimiigs. 
mees ar Tevi ar savu stresaino dabu, izraadaas, esam daudz zinkjaariigaaki par shiem pashpasludinaatajiem dziives baudiitaajiem, patiesiibaa tukshajiem cilveekiem!
seerot pasham, jo vinji toch par tevi neseeros- preciizi. ja par to runaasim ar Jo vai A., nekas nemainiisies. cereet uz paarmainju ir naivi. paldies Dievam, mees varam seerot kopaa. kaa Tu teici, ja nebuutu mums shiis draudziibas, vakars uz ezera sho periodu iztureet. man toreiz NL nebija. visas meitenes, ko teica - vinjs tur nav labs, skjiries, neviens taa kaa nesaprata, neuzklausiija. te ir next level. *es tiešām ĻOTI novērtēju Jāņa klātesamību.  
tas muusu juutiigums ir priekshrociiba taada zinjaa, ka muus principaa nevar apchakareet. mees jau juutam, kaa buus. mees iekritaam, jo: mees gribeejaam iemiileeties, justies kaa cilveeks, nevis visu laiku ciiniities par karjeru un praktisko dziives pusi. at the end of the day mees esam cilveeki, neesam no dzelzs, lai kaa reizeem taa liktos. ja mees buusim pieteikami drosmiigi klausiities uz savu intuiiciju tieshi shaajaas emocioonaaalajaas lietaas, kas ir muusu vaajais punkts, tad ir iespeeja, ka Tev nebuus jaaieberzhaas vairaakas reizes kaa gadiijaas man. no 4 lieliem crushiem 2 no tiem bija konkreetaakie narcisi.

Par iepriekšējiem diviem ierakstiem runājot, jāsaka kā 2015. gadā man teica viena draudzene:

A NAFIG ES TO VISU SAPROTU :)