Esmu pārāk labās domās par tiem, kas patiesībā man ir sveši cilvēki un tā reizēm arī ļoti uzskatāmi uzvedās. Nesaprotu sevi, vai tiešām tas izmisums ir tik liels...
| |
|
Esmu pārāk labās domās par tiem, kas patiesībā man ir sveši cilvēki un tā reizēm arī ļoti uzskatāmi uzvedās. Nesaprotu sevi, vai tiešām tas izmisums ir tik liels... |
|
| |
|
Pēdējo dienu personīgā dzīves aspekta notikumu attīstība ir tāda, ka par to pat kauns rakstīt. Skaidrs ir, ka sieviete diez vai varēs parakstīties tikai uz fizisko. Katrā ziņā, ne jūtīgā gala pārstāve. Un točna ne es. Esmu kļuvusi zināmā mērā par rotaļlietu viņam, un man ir kauns gan par to, ka brīžiem to ļoti izbaudu, bet, tad, kad lietas notiek pāri saprāta robežām - kaunos par savām bailēm darīt emocionālajai pasaulei veselīgāko- aiziet. Esmu iebarota ar atbalstu un mīļumu šeit, ārzemēs, un reizēm liekas, ka nav izejas un ka uz brīdi labāk tā, nekā nekā. Izeja ir. Jauni iespaidi. Tieši tāpat, kā tiku vaļā no iepriekšējās mīlestības (divām), tā vajadzētu tikt vaļā arī no šīs, pat, ja apstākļi ir nepateicīgāki. Bet man ir bail, jo ir arī labās puses, un daudz.. Patiesībā, lai viss vienreiz pa personīgo līniju aizietu normāli, vajadzētu satikties ar daudzmaz sava vecuma vīriešiem. |
|
| |