Tas bija briesmīgi. Mans talants būt atkarīgai no tā cilvēka uzmanības ir kaut kas traģisks. Normālā dzīvē esmu diezgan pašpietiekama un pat pašapzinīga meitene, bet tikko ir iesaistīta mīlestība.. pazūd jebkāda sajēga un saprāts. Sanāca uzcepties par to, ka viņš neieradās uz manu koncertu, pa vidam visādas šaizes sarunājot, bet kulminācija bija milzīga drāma šampanieša pudeles iespaidā (ar nestabilu iekšējo pasauli - to klātbūtnē, kur gribat būt stabili- nu nedzeriet), kur tika sarunāts galīgi nevajadzīgs. Jā, labi, mēs varam to norakstīt uz to, ka nākamajā dienā bija gaidāmi skumji mirkļi, tādi kā tēta dzimšanas diena, un ka negribēju sēdēt pie vāciski trallinoša televizora, kurš vārās par man pilnīgi nesvarīgām tēmām - gribēju būt mājās, pie tēta... negribēju limitētas attiecības, bet atkal izjust to, kā ir, kad lietas ir beznosacījuma...- beigās jau mani saprata, bet- ziniet kā ir - sievietes izāŗdās ar savu cāļu māšu drāmu un izlādējušās mierīgi eksistē tālāk, turpretī veči - it kā piedod, saprot, bet - neaizmirst. Nu šitik traki man vēl nebija bijis ar viņu, ja jau tika pieminēta pat iepriekšējā dāma salīdzinot drāmas apmērus - un tā ir kapitāla drama queen, par kuru klausoties, mācos, kāda es nekad negribētu būt. Es jums saku, no šī brīža apsolu valdīties. Neviens nav atbildīgs par tavu laimi, ja ne vien tu pats. Ja kāds tev dod prieka mirkļus vai īpašas sajūtas- ķer to ar pateicību. Ja nedod - arī labi. Apzināties, ka mums jau pieder viss, kas nepieciešams, un nekas cits nav vajadzīgs. miera un prieka stāvoklis tiek sasniegts ik mirkli, atbrīvojot to, kas mēs neesam.
Atcerēties, ka drošība un laime, ko jūs tik ļoti meklējat, nav atrodamas materiālajā pasaulē, lietās, izglītībā vai attiecībās. Tās ir daudz tuvāk, nekā domājat. - nu tolks lasīt regulāri gudras lietas, un nepielietot...
Bet, mīļās dāmas, nav vērts taisīt drāmas - ja ar šo vīrieti jūs nesaista bērns, laulība vai dievsvienzin kādas vēl it kā teorētiski saistības. Pat mīlestība ne. Tieši mīlestībā tam visam pasākumam vajadzētu būt maksimāli brīvam... priecāties par jūtām kaut jūtu dēļ.
Pa vidu bija koncerti Nīderlandē, tad trakās dienas ar viņu, tad iknedēļas divu dienu brauciens uz kora mēģinājumu Minsterē, un šodien esmu atpakaļ Bonnā. Rīt brīvs, parīt trīsdiennieks - 2. mēģinājumu sesija mūziklam "Eslingena". Kā man pateikties par to, ka pārmaiņas pēc kaut kas notiks arī vietā, kur dzīvoju? Mēģi būs Bonnā. Pārmaiņas pēc arī jāpamācās materiāls, jo tāds sīkums, ka librets jāzina no galvas.Liksim klāt kustības un staging-u.
Ko tālāk... nu tagad it kā pauze atkal uz kādu laiku, un pēc tam reabilitēties vajadzētu.
