Carpe · Diem

Es nezinu, ko darīt, jau kuro reizi jāsaka
Palikt Minsterē? Vai zaudēt pamatu un braukt uz Bonnu? Ķelni? Kā tālāk? Iedomājos pat, ka, lai nezaudētu studenta statusu, jāiestājas kaut kādā universitātē vien nosacīti pa mūzikas līniju. Iedomājos to 16. janvārī, pieteikšanās termiņam beidzoties 15.
Nu ko te teikt?

"Kad cilvēks attālinās no Dieva, nes pasaulē citas enerģijas, piemēram naida enerģiju, viņš cieš. Starp citu sagraut var ne tikai apkārtējo cilvēku dzīves, bet arī pats sevi. piemēram: sakļaut spārnus, peldēt pa straumi, pretoties, nepieņemt, žēlot, ciest, neko nedarīt lietas labā… Un nav pat svarīgi, ka tajā pat laikā cilvēks var izlasīt kaudzēm gudras garīgās grāmatas. Ja viņš cieš, tas nozīmē, ka kaut ko svarīgu savā dzīvē viņš nedara, neapzinās tās mācību stundas, kas bijušas viņa ceļā, vai arī iet pa nepareizo ceļu, nepilda savu misiju. Katra cilvēka misija ir nest šajā pasaulē Harmonijas un Mīlestības enerģiju. Citiem vārdiem sakot – būt laimīgam. Ja šīs Mīlestības un Harmonijas enerģijas trūkst – tad tas arī ir garīguma rādītājs."

Šokējos par uz fiziskiem aspektiem tendētām idejām, nē, vairāk par to, ka biju jau sadomājusies par viņu enģeli esam - nē, viņš ir, līdz šim ir bijis, bet.. nu tāds netverams, Mefistofelis, kā viņu iesaucām jau septembrī, kad viss sākās. Varbūt parakstīties
Šodien/rīt izslēgta telefona dienas, apdomāties, ar viņu fonā es neko nevaru apdomāties. Laimei un stabilitātei jābūt pašā, tā reāli ir vienīgā pareizā atbilde

Vispār visas dzīves gudrības, atbildes un foršās atskārstās lietas vēl šad tad ar atbilstošu mūziku ir twitterī. http://twitter.com/ilona_pop

That special inner smile attitude