Carpe · Diem

Šodien pirmo reizi nu tā kā sastrīdējāmies ar Mirabelu, pat ne strīds, bet tension moments, ne man, ne viņai nav viegli dalīt telpu ar kādu, taču patiesībā viss slēpjas faktā- abām ir baigākās bagāžas apakšā, tāpēc reakcijas uz konkrētām lietām ir tikai aisberga redzamā puse, patiesībā viņa ir aizkaitināta ne uz mani un es - ne uz viņu, mums abām vienkārši kaut kā ir jātiek visam pāri un jārestartējas. Mīļie, ir jārunā! Jākomunicē. Pie tam labā, pozitīvā veidā (to saku galvenokārt sev). Pieckārt pierādījies, ka noslēgšanās/apvainošanās/ekspektācijas ir sliktākais stāvoklis, kādā nostādīt vari ne tikai otru, bet, galvenokārt, sevi. Un pasaulei no tevis ir labums tad, ja tev pašam ar sevi ir labi. Es vienkārši nevaru vēl pieņemt savu bezpalīdzīgo stāvokli, kurš radies pagājušās vasaras notikumu rezultātā, ka nav īsti nekur māju, nav īsti, kur likties, pie tam nereti jūtos iesprūdusi kaut kādā tīņa attīstības līmenī.. bet klau, man ir draudzene, gluži kā vecākā māsa, kuras nekad nav bijis- pie kuras varēju pavadīt Ziemassvētkus un Jauno gadu, un kura mani joprojām pacieš!
Tad vēl mana mīlestība izdomājusi nedaudz paņemt breiku no savas dzīves, arī tur laikam ne viss štimmē, vispār reti kur redzu laimīgas ģimenes dzīves, laulības, nu kādus piemērus man te rāda un ko mācīties? To, ka:
Think less, live more
Vienam būt nav vientulība - tā ir brīvība

Gribot negribot jāatceras labas agrākās draudzenes beļģu meitenes Judith varbūt jaunības naivumā balstīto, tomēr viai simpātisko un sense-making nesapratni - a kāpēc man ir jābūt tikai ar vienu cilvēku, kāpēc es nevaru mīlēt vairākus un patiesībā - dalīties mīlestībā ar visu pasauli? No katra tāpat kā dodot, arī saņemot? Kurš vispār ir izdomājis, ka jēdziens 'pāris' ir pareizs?

Zinu, ka tas ir priekšnosacījums sāpēm un vēl lielākai nepiederības sajūtai, kas nu točna man nav vajadzība, taču vairāk par visu laikam es gribu kaut vai nepiederēt, bet - BŪT BRĪVA, un tagad lasiet uzmanīgi ko tas nozīmē: es vēlos reizi par visām reizēm nonākt šajā beznosacījuma stāvoklī, kad varu viņu mīlēt - vienkārši tā. neaizsargājoties tik ļoti, nedomājot tik daudz.
un vispār, galu galā, priecājoties par nākamajām dienām kopā. Vāks vispār. Sākumā mēs tā nevienojāmies! :)