User Profile Friends Calendar

Below are 25 recent journal entries, after skipping 25

	2018.08.28  09.40 Es pasauli pērku par ūdenszīmēm, apvelku ūdens galdu, rādu uguns zīmes.

	2018.08.28  09.34 Tas laiks ir pienācis, esmu pagrīdē, mani vajātāji ir augstākās raudzes, tāpēc es ekstazēju no domas, kā viņi mani krucifiksēs ar enkurskrūvēm pieskrūvēs pie sienas un vēl ar āmuru pa muti iedos.

	2018.06.15  21.43 ar gariem stangu pirkstiem es ieliku linoleja apakšā divas bundžiņas alus un saspiedu tās ar hidraulisko presi un tā puse no daiviņas, kas palika man nopakaļ, es viņu ar motorzāģi sazāģēju septiņās daļās un izcepu uz ugunskura desiņas, kuras bija pildītas ar marinētiem režģiem un tās kolonijas, kas nāca aiz izraēliešu tautas, visas bija sacīkšu auto namdaru cilvēku ar nažiem samosvalu skaistu birumu un ritumu un visu to kopā mēs saucām par svītrainajām biksēm un man bija buktes un es tās velvēju ar divtik stipru parkinsonu aiz visa tā bijuma un rituma un skaistā papīra klozeta un saspiesta sausa skapīša ar galveno aizdaru tik lielu kā laidaru es viņā metos un tas meta atpakaļ pases, bandroles un vēstules ar kapitulatora zīmogiem un mēs viņā vērāmies aiz tā iemesal, ka visi mesli bija samaksāti, pēriens dabūts un roku rokā mēs ar ermonikām kā skābajām baterijām sacentāmies gurķu ripināšanā, līdz tie nonāca pie moku kalna un no burkāniem uzceltais sārts bija sācis dzīvot mūsu galvās un iekūra tur krāsni, tad plīti, tad šķiltavas un alvas amtomodas herviņuzin cik ilgi tā turpinājās, bet pret rītu mūsu mājās bija velosipēdu darbnīca un tajā laboja nevienu citu kā pēteri pirmo un ono divi trēs tas bija O ne jau pats par sevi bet gan ī slīpā svītrā tērēja savu orangutānu birzi tik stabili stabili taisni pa kreisi es viņā iegvelzos un sašūpoju lustru, tās visas baterijas bija pilnas ar ērmotiem cilvēkiem, kuriem nevarēja pieskarties, jo tie atgādināja tēraudu un lietu un tas bija tas gadījums, kad mēs paslēpāmies, lai liektu liepu un izlējām divas vardes un sapratām, ka tās ir mūsos raudzījušās kopš rīta, kad lina kreklā bijām izgājuši apjāt govis un tās tagad nāca tērvetē iekšā un mērcējās līdz pupiem un man bija viņu žēl, jo katrs lops ir pelnījis savu tējnīcu pakalnā ar skatu uz rožu kroni un beirutas stacijas pusbrāli bēdu vīru un māsu savvaļas zirgu un izidoru dunkanu, kura nav neko sev liegusi visās šajās augstāk minētajās lietās, kas ir nosaitētas ar banti un binti un bantīti tintīti un mēs viņā raugāmies kā neiztīrīts vulvas imitators agādina bundžiņu alus, kuras man nekad nav bijis.

	2018.06.12  21.22 ieskicēsim pāris vārdos klausu nomi jeb aktualizēsim labāk ko jūs izvēlaties? no šiem tepiķiem vispiemērotākais izskatās tas nepārliecinošais. es viņam akveduktā teicu, lai viņš man nepiesienas, bet viņš bija rūdīts tērauda stienis pie tilta konstrukcijas piestrādājis kāds nelietis, kurš savu acuraugu augstāk par visiem saspīdētajiem garām aizslīdēt gribētājiem manās marijas annālēs bija iestiprināts kā lepris un viņš arī bija depris un šņikotā gailene mani saprata no puses vārda bija atnākcis tāds paziņojums, kura galvenais iegansts bija veicināt manas marionetes, kuras bija viņām visām saziepējušas kailos gliemežus un es viņam teicu pa tūtiņu pačukstēju, ka tas tērcētājs, kurš vakar bija pielicis bikses, tagad esot lady gaga un viņa teica man par novecojušām ziņām, ka zigis no zigzag sapratis savu galveno strupceļu tajā, ka kāds grib aizspraukties pa priekšu, bet tu viņu parauj atpakaļ un liec saprast par savām tiesībām kā vienīgo patieso savā personas iekšienē tiecošos, saprotošu un atgādināt gribošu marionešu kungu un marcipāna dāmu un skaistu skuķi, kurš bija visām pārēm cēlākais, ko neviens vēl nebija spīdzinājis un tas izdvesa skaņu un tajā manā apcirknī, kur valdīja dzīves dārdzība un nenovīdība no vienas tādas ērmotas spamstacijas pm bija tajā morālajā sāpē, kurā nebija nekā cita kā sarkano suku un tās visas bija sabāztas sarkanā zeķē un ielikta sarkanā čemodānmašīnā un uz četriem riteņiem novadīta stāvlaukumā, kur tā eksplodējusi sarkanā gaismā un tad viss visapkārt bija sarkans uz kādu dekādi, kura izstiepās par neonu un izgaismoja savā ceļā visu pasīvo, kas bija mūsu aptumšotību darījis paģiraināku un tādā veidā panācis savus pms ciklonus un darījis tam visam galu ar vienu vienīgu spiedpogu un maldugunis tam bija vairāk nekā spītīgā mērā gvelzis savu nieku un kā zemnieks iet pēc siena tā siena iet pie zemnieka nostājas viņam priekšā pieliek roku pie pieres un nošķaudas cik negaidīts pavērsiens tas tiešām mūs iedvesmo uz starpstaciju vielmaiņu un es viņu jau izsenis esmu skepsē turējis kā pīrāgā būtu parādījies kāds štepselis un tagad tam būtu aptumšota tāda kā āda, kā kleperis, kuram nav nekas kopīgs ar savu es un viņš uzvedas kā starpstaciju kultivators, kuram nekas nepieder un kurš nekur nav bacilis un taisās ka tiek ar tik lielu atdevi, ka nav iespējams nospoilot viņa atsperi un tā šauj ar tādu spēku kāds tur bija redzēts izsenis un tais pat dienās, kad visas arudijas bija sakāpušas gultās tās pēkšņi uzliesmoja sēņu gaismā un tām visām bija rudi mati, bet bez savas atdeves tomēr biju viņām ksavieru rādījis un tais pat dienās arī savu staru raidījis pa viļņiem radio spēlē akustisko ģitāru kurai pie stūres sēž piedzēries šoferis un vēro savu samosvalu no malas un dzer tējnīcā pēc tam buterbrodus un uzkož pats savu maku un viņam gandrīz ir vienalga, vai viņš stāv kājās vai brauc mašīnā viņam ir pohuj poveri stoprocento bukvaļņiks pa to laiku sazadzies laipas nesa savas cisas prom uz kalmju pusi un tur nozuda tajā pusē, kas viņu meklēja par promejošu datumu un visā savā stilistikā izcēlās ar mērinstrumentu gājumu tieši pa pēcpusi un pēc tam ar gludekli pa pēcpusi un pēcāk mēs viņā vērāmies un nevarējām saprast, vai viņš ir saplēsts vai saplacināts vai arī ar pletni tā sablietēts, ka nevar izšķirt, kur viņam ir snuķis, bet kur zeķe un es viņā vēros kā raugās uz traukiem un mūsu starpā bija pilnīgākā atrofija, lai gan vēl nesen pa vēnām bija plūdis vēmis, bet tagad profundis, tad es varu droši iegalvot, ka tv sejas visas ir manis samocītas, skatoties uz tām visā manā pēdējā cerībā būtu tādi kā skolnieki sacēluši traci un gavilēdami veļas pāri veļas kastēm un mūsu viedoklis no tā nepaliek krāšņāks, jo tikai viņš zina to, ko nezina neviens, tikai viņš ir tas, kurš zina, ka zina, ka zina, ka zina magazina skeptiski skatoties acīs atzīmēja - šī mānija nav mainīta, tā parāda sevi kā skubidūjs un nes savu nešļavu ap vidukli apsietu kā vēdera somā būtu zobos sakosts cunami un mēs viņam arī to monētu iedevām, kurā bija zelta vārdiem ieslēgts tas, kas palicis aiz pasakas un tas ir tas pats nenopietnais, kurš ir visu mūsu tēvs, šis apoloģēts ir mūsos vēries ar tādām aprisēm, ka manas briekšu pogas vēl nenospiestās ogas es viņās kā kauliņos neveros, es tajās kā nospiests jāņods gavilēs sasvilpies tekalēju gar cara namiņu un laizu sev papēžus, jo man patīk sūdu smaka, kura nāk no dārziņiem, no šiem kapitulatoriem, kuri paši nezina, ko zin viņu zeķe, kā tādi mazi traktorīši, kuri paši nezina, kāpēc jākaplē zeme.

	2018.06.02  10.55 Es uz pliko pludmali stundu eju pa kāpām ar plikām kājām.

	2018.06.01  08.08 Simtiem lillā trošu.

	2018.06.01  07.34 Sanpelegrīza staipīgos kamolos pamanījusi dzērušu zāli ritin tin galdautu uz akmens viņš bija papīrs nokaitēts talants tik tirgīzs ka iespļāva sejā ogli ar papi pa upi peldēja tapīrs resnā safīra mazdēls ir lielgubu mākoni bez sava gala redzēja stalaktītu nomocītu teļu man patika viņa svītras varēja redzēt ka nav ko smīnēt mērlente slīd pa ieziepētu gaļu tā tūlīt spīdēs no viena gala tās mērs tiks pārņemts ar smiņķi tā pincetē saskatīs dzerokli ar karafi pa snīpi no visām pusēm alkorīmi melioratora sapnī iepeld kostīmi tie ir dārgi darījumu maelstrīma bisektrise zaļā krese skūpsts uz lūpām papīra prese rādi man sāļus es padzeršu kafiju nolikšu ilgviļņus gaidot tevi mājās uz aproces atstāšu zīmīti "ß" un būšu atpakaļ kad ausīs rausīts mīļais putniņš pilnīga liga nesu uz pleciem kafijas prezi saliecies līkumā stampāju presi prasīdams visriņķī vai nevajag smiņķi pievienot šai tējai kas tik skaisti izskatās tasītē uz manu pusi tuvojas kuģīša puse viena vienīga tējnīca visā izplatījumā tikai grēks sašķel tā kodolu izveļas vabulis burvju zelts mantija un kaprons sulīgā dārznieka rēta uz beretes tūlīt rādīs kopijas met tām līdzi pogaļas nes tām pie kājām ogas un indīgā smaidā redzi pats savas krokas ap acīm satumsis tūlīt kritīs pieturi cepuri esmu no rītiem redzējis sauli spīdam uz grīdas vēl mazliet un sadegs putekļi iztvaikos ēteris sadragāts pēteris guļ uz papīra un ķidā gladiolas sakneņi bambusi solipse skumjas par sabrauktiem ratiņiem muļķīgi iejusties karpatu bulvārī tur taču nav makšķeru tās samērktas glāzēs resno piparu patosi ilgviļņu īsumi īstuma prusaki dod ko dodams nedomā ļaunu sapērcies gaļu un likvidē baudu saspied sev galvu iztecēs petruneļs rekur jau nāca viņa tumsnējā svece tajā tad arī tikās divi draugi un prece.

	2018.05.31  07.22 Kleksis caps uz apmetuma pamanīja radikulītu, formu mainošu ātrumu komatojišu samazinājumu īstu kalambūru pievienotās vērtības rezignētāju es pat nezinu kā to nosaukt kaut kas no degunradžu pasaules tad ņemiet un atšķetiniet un arī tas vēl ka vēlu vilka dubulto vīli ar kleperi stūma dūņās azbesta māgu pilnīgu takta nemākulību ar burkāniem rāva no zemes ārā sakņu šļakatas pakārās gaisā bija iestājies negaiss tas neļāva gaisa brāļiem līkumot starp dakšiņas zariem tas kūdīja melioratorus prom no tregubovas jaunkundzes un lūdza sev paracetamolu līkumojot starp līkumiem mežakas snīpī radot tādas kā akmentiņas zeltītu dzeloņu raidītas rudimentes biklas balss saites ornamentālas skupidones pat neatminos kur šāds rakstu stilisms būtu atgādināts varbūtējos noasos noelsos vai varbūt pašos brežņevos kas kapā zemi par kapli palicis galvu spilvena velvēs kustas kāds garainis tas laikam ir iesprostots es pat punktu tīklos saķēru ķeburus tie kustot atdod savu vēlmi mikroskopiskos trombos varot nepiepildīties šķērsojot uguni radīja sāli uz trombiem parādījās ovālas mizas ko līdz to spīdzina mēs metāmies palīgā plēsdami palagus vieliskā masā masējot palīgus gandrīz uzvarējām tad par beigām bēdājāmies.

	2018.05.30  07.22 La butena lala lalelijamma am am tu trauksmainā lelle es tevī krītu ar gludekli pītu krēslu sabiedrībā tu dedzini drēbes es lieku aiz auss automātisko ieroci gaileņu mērcē zīlēju spīlenes deguna pīrsingu buļļa pautu tērcīte samīcīta tējnīca galvenais gatavais sinode ar spici selindžers un mušpapīru lingvistisko līdzsvaru varošs un spējošs es viņam dricelīgā rokrakstā pa logu pasniedzu krējuma talonu vienā tādā reizē uzprasījos uz palagu saņēmu atteikumu radās iespēja uzvarēt kulināru šaha partijā ar baštiku omāru kreisā pleca veicēju romantisku kultūristu stepes vilku ievilktu mudžeklī piņķerīgu voblu sevastopoli kuluāru brēku pastarpināti pielīdzināja cepampannai klozetam un burbuļvannai stereotipiskam atspulgam kreizī lemongrass spīdumam mūs tur ieredzēja, gravīrās pētīja, bijām gaisīgi ausaini radības manifesti stulbi kā zābaki, ja vien kas nāktu gaismā uzvarētu sacīkstēs piebiedrotos vāģiem būtu uz urrā pateicīgs par vešanu ķerrā.

	2018.05.29  07.21 Viņš tātad uzlīkumoja pa stāvajām trepēm un tajās atrada hidroizolatoru, ko tur bija atstājusi Odetas jaunkundze. Paņēmis slieka i veidojumu viņš neviļusbija gaidās pēc saldējuma saldajiem ķiršiem pēc mozambīkas klejojošā cirka šī rīcības tuvība. Paņēma no šķīvja izplūdušos guļamtīklus salmenīcu gvatemalas klepus zāles lokano stumbeni un klajā pretrunā ar omulību, kas valdīja Odetā atpogāja savas bikses matu adatas sasprauda lūpu kaktiņā viņš bija vijolnieks ar taisniem pirkstiem viņš bija brokastojis klēpī mēs nodevām viņa rīcībā ocelotu vienību mēs viņā raudzījāmies ar piedegumu deguna draugi sabraukuši ragavās kāsēja no sevis ārā visu rakstāmgaldā uzskaitīto un mēļoja par porcelānu. Biju piecēlies un bākas slīpais raksturs turēja man rokās naktsvijoli es biju tajā iemīlējies metos pie zemes tur putekļu valstība pirkstos valstās trešā republika pielieku pie krūtīm gaļas pinceti pastnieks šodien atnāks viņam jāatnāk es ar viņu rēķinos rēķinu viņa bikses haki krāsa hakslijs hūpers un morā salvadors mīkstais pēdiņš viens no pirmajiem apkaimē radikalizēja kaljānu mēs viņu pie ziediem turējām tagad viņš ir viesistabā.

	2018.05.28  17.10 Vai jums ir apliecinājums, ka esat dzīvs, vai arī nāves gadījumā jums būs nepieciešama palīdzība?

	2018.05.28  12.47 Cilvēkēdājiem garšo galvaskausu pū suka tas ir dēvēts par miermīlīgu rodokenrolu pusapli ar ko jūs iedziļināties straujā augšupejā ar milzīgu sosi kāpuriem arī vilkme nav sastādīta pincetēs atrodas kaut kur rokorenrolā bijušajā dzijas rūpnīcā lielos apjomos veidoja kauguros par briesmām dēvētos taperos kruzuļos laidaros ieraudzīju pēdu liedagu tajā arī atrados pastiep noslēpumu paslēp ogas purvā viņām tas būs cage.

	2018.05.28  12.45 Visiem cisas kopā.

	2018.05.28  10.24 KrRoRā Kreisās rokas rādītājpirksts.

	2018.05.28  08.07 Tējas maisiņi uz ielām.

	2018.05.28  07.45 Biju sakapājis kāpostus tai dienai priekš cūkām kaušanai mūsu visu mielasts mūs atšķetināja mēs zinājām stāsta robežas kas iesniedzas kā melno mežu staipekņi zemapziņas sekcijā bija literators, viņš bija rūss, viņam bija kauns par patosu, kādā viņa domas no esa no sastatnes smirdīgās šmaras kas likvīdos aktīvos satinušās mielojās pie poda viņu dzelkšņi bija sastatnes visas rēnās apakšbikses es viņas redzēju filmā man ģimene maksāja par prātuļošanu smirdīgās kās klejoja pa beņķiem un lika grozā smagas rokas tūplis tēvijas sargs izgaisti no rietošās saules sakarini savus novērotājus un daņu savācējus es viņus riekšavām griežu majorānos pār pīckām es holkoju savus miskastes muskuļus pāri miligramu lingām jodelējam uz apbružāta altāra sastāvējušies strīdnieki loka sev kaulus viens otram ieloka pa muti kautiņš krēslu arbaletika jūsmojošs pūznis sagriezu šķēles ar pergamentu pa tilta vezuvu un mērinstrumentu godiem ar plāniem stilbiem jūras gruvešiem mēs maldījāmies samosvalos manos tēriņos lecām no akmeņa uz akmeni viņš kurš iemieso varu un kārtību viņam mēs novilkām ādu un saspiedām pudelē, jo viserions kārpu sultāns pārrakstīja vēsturi nedzīvo par ziedošo padarīdams jaunai dzīvei tu strupaste tu liec to aiz auss to ermoņiku zābaku un tauri sit bungas jokdari tūlīt dīrās ādu ar atmiekšķēšanu mēs dzīvojam visā bet formalitāte arabeska šķiež sulu pati savā žultī klip klap iestīvinātie.

	2018.01.09  21.49 i have died a thousand times likely unbelievable situation as this will happen again in the near future of saragosa master band plaid novosibirsk quartet with the fillaments of dystopia heraclitus synthy pop luginistic mefisto back pack silolique with the likelyhood of prosta tak verbļuda nepoļubiš.

	2014.05.14  19.15 uz stiprās rindas raunās ārā grib no kādas astmas gāja jūsu garais stāds es redzēju to no pašas augšas tas bija no mūsu vērienīgā uzbēruma. diemžēl skaistais druknums radās uz raundapa arī sēdēja skvērs stāvēja un gavēja gaisā bija sērs bija akrils gaismas dievs suntažnieks izrauj sakni sasien kātu sasauc prom no akvemarīna dodies pakaļ saslaukies skaisti brien pa pustukšiem zābakiem. uz jūsu padomiem staigājiet skatieties skaujiet barankas un rakiet dārzu dariet savas lietas basie bērni skauģi skaita krizantēmas. uz jūsu podiem skaitliskais baumu indikators skursteņslauķis brekše skaisti dzied no mastrojāni ir no manis sapraties skauģis drīz jau atpircies skursteņi no mielēm raudās gaidīs skabargas uz plaudēm mēs jau nesam saviem bērniem ziemassvētku eklērī bārstīt skurstenī sinepes un ērsī. zem paša plašķa skandina skandina strelkovijs batajons soda ekspedīcija staipa savus kaulus uz ateju skalda malku balalauki skaisti dziedi lakstīgala dziedi dziedi piepi stāvi stāvi bulduros un nes nes sev līdzi zīmi par skolasatest ātu ārstu daudz dari savā labā iemūžini saviem kalpiem barankas dodies lejup pa staiceli stiepies garām mūzikas ritmiem. uz sliekšņa sastapts tanks babulis uz stabules staipi savu ledu dragūn beidz bazūnēt stiepies luksoforā autokrānā mēnesnīcā es redzu tavus dzidros pirkstus sniedzies vien tālāk savās tēvijas zemnīcās es redzu saviem biedriem naktstauriņus. bulciņu redzētājs rasisma rasmusa sniegavīra sniega sieva sniega uzgalis un gavile lai rod tas sev kādu kūniņu mēslos daudz raudāja skaistas bija tā lieliskais augums es pat redzēju viņu uz tālivalža lai šim laiks kā smilts lai tie visi ir no sevis atstumtie. no vienas tādas publiskas runas mēs esam iemācījušies saprasties ar kraukļiem. manas prasmes no tā dīvāniņa ir atnākušas augšup pa donas teikumu un man bija viņam paklausies raksti labāk lai pašam vieglāk atšifrēt savādāk tava zemapziņa tev mēģina kaut ko pateikt bet tu pats visu sarežģī līdz nespēj uztvert ko tev vēlas pavēstīt.

	2014.05.13  09.58 Stāvlaukumā pie lampas ielecis mutes bļodā demokrātiskā valstī noteikti ir jābūt republikai rupjība.

	2014.05.13  09.55 Besis no debesīm pagaidiet. Nē nekas atvainojiet vai zināt kur atrodas ceļš uz mājām viss ir jautājums par pareizo atvērumu laikā pirms ir ieradušies policisti likvidēt iedrošinātos kā apiet sistēmu kā nebūt uz tortes pirmajās divīzijās.

	2014.05.12  21.48

	2014.05.12  15.27 Cilvēks dzērve. Dzērvenes uz burkas malas. Tas mazais turbāns ieliek savus piešus. Es jūs ķirbī redzēju. Dienas gaismas plandošajos matos jūs meklējāt sēklu. Ja man jautātu Mēness stāvumā, tam būtu iegarena forma. Es saprotu Trikātas sieru. Gulstoši lakati trijstūrainās letēs. Mums atveda bizonu. Noskrāpējuši zefīra lūpas, glumākie pakāra savus mēteļus, un daiļas bija tās strēmelītes, kas aiz dzegužu ausīm uzklausa. Piens. Jāt vinegreda stallī, par vienu raga celmu jau vairāk. Jums šeit jāparakstās. Iegaumējiet, mēles zobotāji, kaut kur tuvumā ir tramvaja kleitas. Mēs nevaram pievarēt šos spilvenus. Aiz kakla strības atstāj mušas. Diegos ir savs sakāmais.

	2014.05.11  10.59 viņš ir bēdīgsddddd. kaut ko prāto, plāno. gribētu ieklausīties, bet nezina, vai tas ir iespējams. atkal atgriežas un skatās, kā tas īsti ir? viņam likās, ka spēj jauki izvairīties, pamest līkumus un tikt cauri. protams, viņš piebriest ar apmierinājumu, kad ir izdevies nesaņemt spērienu. viņš tikai gaida, kas būs nākamais. viņš zina, bet nesaka, jo zinās pēc tam jeb zina jau tagad, bet nav vēl sapratis. nepieņem sapratni, grib sevi mazliet pārbaudīt. nesaprotu, ko viņš dara. protams, man pašam ir jābūt iesaistītam, bet tas ne tā, ka nav iespējams, bet tas ir bīstami. kā tad es sevi pazīšu? viņš nāk virsū, piedāvā uznākt virsū. man tikai jāpaspēj uz viņu paskatīties? kur es biju, kad valdīja uznāciens? kā es biju tāds neredzams? drīz jau nāk pasaule. viņam nāk kronītis. vēro sīki, sīki. tāda iespēja vērot, bet vienlaicīgi arī nevēro. kam pievērsts skats? uz ko īsti skatās? acis kā akvāriji, zivis peld garām, ūdens plūsmas kustas garām. skatās savā akvārija galvā un nesaprot, no kurienes? parādās stari. jā, tie ir apstiprinājums. kad uznāk vārdi, bez vajadzības tos pārbaudīt. aiziet plūsma, kad kontroles mehānisms pazūd milzīgajā pūlī. viņam nāk dārzs virsū. viņa kakls ir viņa gulta. audums, bet zaļojošs. tas nav televizors, kas grauž konfektes. viņš baigi gribēja papriecāties. viņam rādīja visu pēc kārtas. kaut ko atsijāja, bet tā pārsvarā viņš skatījās visu, ko rādīja. to darīja pārāk ātri, lai varētu izvēlēties. galu galā, viņš bija tikai kinooperators. ko tu sev pieņem, ar to strādā. kas tev deva dārzu? vai tā bija kaut kā pieņemšana? gribētos, lai apkārt ir vairāk klintis, kas ir draudzīgas, kas sniedz izziņu. viņš iebrauca sviestā ar roku, un tā bija viņa ideja par konditoriju. viņš sāka iet pirmajā klasē no jauna. jo vairāk virs 5 ir pirmais cipars, jo vairāk lejā pa kalnu iet pirmais desmits. viņam patīk gandarījums. viņš gribētu mājās tos vairākus, lai tie kā dzīvības aizpilda telpas un plaisas starp priekšmetiem, ja tādas ir. jā, tādas ir piena pakas. neņem visu, ko tev dod. saproti, ka tev neko nevajag. "les gens n'existe pas". viņš īsti neseko ritmam, jo tomēr grib savu kārtību. viņš ir gatavs uzklausīt būtisko, bet negrib vairs mirklīgu mirdzumu. ir grūti noticēt. viņš klausās, ko saka, un tad saka: "es to neteicu". viņš gribētu telpu star sevi un savu ķermeni. viņam ir vajadzīga sava istaba. taureņa spārni ir lieli kā grāmatas vāki, un tie kustas kā kontinentu ģeodēziskās plāksnes. tas ir salatētis, kas sevi manifestē ar krekšķināšanos, šņaukāšanos un dzirdamu elpas virzīšanu. tā ir sarkanā krāsa, kas pa sniegu iet pie plaukta. konservēta ķēžu eļļa. televizora kineskopam ir tāda īpašība, ka tas nemanot raida no sāniem. ar acs kakltiņu var redzēt tā stikla izliekumu, bet aiz tā ir sudraba pūderis nopūsts pa izliekumu un aiz tā lampas. televizoram ir plastmasas spārni. ja tas mēģinātu pacelties, nogāztos. plastmasas spalva ar pildspalvas kodolu, ar ļeņina attēlu iekausētu rūpniecībā. saplūsti taču ar mani, es tev pastāstīšu pasakas! tu esi ķirbis.

	2011.03.18  14.45 liturģiskais ansis iznāca sētā, nokabināja āķi no sava apģērba un izģērbās pliks, sāka trīties ar pimpi gar zemi un gar savu miesu un nonāca stāvoklī, kad kļūva ļoti jūtīgs pret izmaiņām atmosfērā un torņkalnā, viņš nonāca pie mājas kurai lobījās nost krāsa un viņš turpināja plēst to krāsu nost, kas bija iesācis, tam bizes bija paņemtas kārtīgā dūrē un viņš to dauzīja pret dēļu sienu, no grīdas iznāca tantiņa un viņš tai ar koka gabalu pāršķēla pūsli, tad iznāca maza pelīte un ansis to samina ar savu lielo zābaku, tad novilka to nost un uz vienas plikas kājas lēkādams mēģināja otru aizlikt sev aiz galvas un visu laiku sevi raustīja aiz pipeles, tad paņēma pipeli riktīgi stingrā plaukstā un izrāva visu nahuj ar saknēm ka visas asinis un smadzenes notašķīja autobusam logus un izsita korķus, kad ātrie atbrauca ansi savākt, viņš pretojās, spārdījās, dārdināja savu balsi un spļāva ārstiem, visai viņu kolēģijai sejā spļāva ansis cik ļoti viņš negribēja nonākt dzemdību nodaļā, jo tur viņu gaidīja viņa tēvs ansis vecākais, kam bija sākušās dzemdības, tāpēc viņš bija īpaši pikts, kad viņa kastrētais dēls atnāca ar zāģi un pārzāģēja nabas saiti, kas viņu savienoja ar viņu un kad tēvs bija sapratis, ka viņu ienīst viņa dēls viņš viņš paņēma zāģi un pāršķēla tam galvu, izvilka no turienes zaķi aiz ausīm nodīrāja dzīvu un izcepa garšīgā šmorējumā un tad tādā alkoholiskā reibumā žvingulī un pārpālī viņi sēdēja pie netīra virtuves galda smēķēja un dzēra šņabi viss bija baigi rūgti iegrozījies aiz loga mainījās ainava viņu māja triecās cauri gadalaikiem un visi tīrumi aizauga ar brūtēm, ko ansis iznāca trejdeviņās kārtās izraut aiz matiem un samest gubā kur pielaida uguni un ar savām čurām sajauca benzīnu, izdzēra jaukumu un ielīda sienā masturbēt savu sēklu lai siens sāk zaļot un lai nav ar izkapti jāiet laukā kaitināt buļļi, kas viņu atcerējās no pagājušās vasaras kad tas bija tiem nopisis ar izkapti olas un izcepis ar vistas gaļu kopā brokastīs jo visas cigarešu paciņas bija samīcītas biezpienā un bija atlicis tikai viens opcions, kad ar sarūsējušu trubu ietesa pa deniņiem randomam garāmgājējam un aplaupīja viņa maku paņēma visu naudu un aizgāja maukās ar visām zelta ķēdēm viņu piesēja pie gultas ļauna mauka un atspārdīja vēderu ar augstiem papēžiem tad ansis nevarēja savu štrumentu dabūt augšā viņa to nogrieza ar nazi un sāka plūkāt ar zobiem bet ūsās cirtās gumijas smaka un viņa nometa gaļīgo gabalu pie zemes un samina to drumslās ansis to nespēja izturēt izsprāga asarās un teica, ka visu pateiks mammai ka pieminēs un ka nekad neaizmirsīs, uz ko mauka paņēma katlu no plīts un visu virumu verdošo uzgāza ansim uz vēdera tas ņēmās laizīt savas brūces un paņēma pats sev mutē tas bija kā brīnums! viņš nekad nebija zinājis ka lietojot tik daudz b vitamīna viņš spēs pieliekties tik tuvu pie visiem pirmsākumiem, kuros nav nekādu izmaiņu un apēdīs pats savu kotleti kamēr tiks līdz kāju īkšķiem izspļaus visus nagus un naglas un visas maukas sacaurumos ar pneimatisko urbi un sakniedēs visas kancelejas preču pārdevējas un uzkārsies uz cirvja cik viņam lielas zobu sāpes būs aizsākušās ka trieksies ar pavērtu muti pret sienu un padarīs sevi par publisku apsmieklu jo visi par viņu ņirgs un rādīs ar pirkstu ka skraida pliks pa pilsētu savus pautus plivinādams un pa viņu no namu logiem šaus ar bultām šajā lielpilsētā dzīvo nežēligi prāti nevar salīdzināt ar lauku serenādi kur visiem aiz nagiem ir zagta šokolāde un kur viens otram ēd no dibena pa taisno un tad atkal kakā iekšā traukā un ēd pats savas kakas un tad dod kaimiņam bet tā ka trauka malas izsit tam zobus tad vēl ar dūri pielabo gaišo seju iespiež artērijas dziļi iekšā un ar šprici vēl līdzi sadursta visu vienos caurumos baigās pitkas baigās šantāžas iet vaļā mūsu valsts vaļējās robežas pulsē kā katerpilāri un mums nospļauties, ka mūs iesaiņo caurspīdīgās plēvēs un izkar kā karogus ieliek skatlogā pulksteņa bumbu un mums no vēdera dobuma izlaužas bars satracinātu ļaužu un mums pulkstenis rāda trīs tad iznes man pulkstenim sagatavotu āmuru un sasit sviestmaizi plakanā skārdā ar to pārgriež rīkli un sacer Rilkes dzejoļus ko iespiež akmens plāksnēs iekaļ piekar kaklā un lec liela tilpuma škidrumos kvarca mucās tur un radioaktīvās turbīnās.

	2010.01.23  17.10 septiņas figūras no plastiska materiāla. sešas zaļā, viena rozā krāsā. vienojošais elements ieroči. par visām nevar runāt ar viedādu pārliecību, jo tās atrodas dažādā attālumā, vistuvākā un vistālākās ir miglainas. centrā ir sieviete balerīnas kleitā, pacēlusies uz vienas kājas pirkstiem, ieslīpā pozīcijā, kā kustībā uz priekšu, otra kāja piepacelta tieši blakus pirmajai. rokās automāts. mati saņemti cemmē. kleita ir perpendikulāri ķermenim, bet apakšveļa nav redzama, jo skata leņķis ir mazliet no augšas uz leju. pārējās sešas figūras ir vīrieši ķiverēs. vismaz četriem rokās ir šautenes, ja var līdzīgi spriest par tiem trim, kas atrodas vistālāk no priekšplāna un kuri tik pat labi varētu turēt rokās kaut ko, kas nav ieroči, bet nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņi netur rokās ieročus, jo tas liecinātu par kādu apslēptu plānu. piemēram, ja izrādītos, ka viņiem rokās ir koka gabali nevis šautenes, tad kompozīcijas veidotāja sakāmais atšķirtos no tā, ja visiem ir ieroči. nosacītība saistībā ar attālumiem no acs liek katreiz to pieminēt, piemēram, runājot par ēnām, ko figūras met. pašam tuvākajam karavīram nevar redzēt ēnu, jo viņš ir kadrā tikai daļēji. pašam pēdējam nevar izšķirt ēnu, jo viņš ir pārāk tālu un ēna visdrīzāk krīt uz figūras pamatni, tādā veidā to nevar izšķirt. kopējais iespaids ir, ka figūras koncentrējas uz kādu mērķi pa labi. šo mērķi nevar redzēt. ieroči ir pavērsti uz priekšu (pa labi). viena no figūrām šajā pašā virzienā rāda ar roku. priekšplānā esošajai figūrai kreisajā rokā ir granāta. figūras atrodas uz balta fona. divas vistālākās figūras stāv gaidīšanas pozā. trešā vistālākā mērķē kājas plati izvietojusi, bet ne stabilā sājā, drīzāk tādā kā puskustībā. kopumā kompozīcijas veidotājam nav izdevies nekas vairāk kā vien izvietot figūras veidā, kas ir pārāk viegli saprotams, neatstājot intrigu, nav pat svarīgi, kas ir mērķis, jo figūras dara to, ko tās ir paredzētas darīt, tās tur ieročus, tēmē, kustas. nekas neliecina, ka tās varētu izdarīt kaut ko tādu, kas tajās nav ieplānots. protams, tās nevar izrauties no sava plastmasas ķermeņa. ja nu vienīgi skatītājs tām palīdz ar savu iztēli, bet tā jau ir blefošana. visā visumā neinteresanti, kontrasts starp zaļajām un rozā figūru ir tīri popkultūrisks, kalpo tikai īsu brīdi kā uzmanības novērsējs, jo ir vēlme pārtraukt figūru uzsākto rīcību un likt tām sabirt kastē.