ikea_literators' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, May 29th, 2007
Time |
Event |
6:06p |
Lūdzu jūsu uzmanību dārgais aids veiders. dodiet un ņemiet, bet nepiedodiet. nekad ar galvu pa priekšu neejiet un daudzas reizes to varat manī apzināties. daudzas lietas ir bekas un tad mēs viņu relaksēsim. dodieties nodbaas dzejā un glaudiet maizes parazītus. doddieties un karstumā izplūstiet. nekad ar laimi nevar spēlēt kategorijās. daudzas briesmas ir iepatikušās un tagad to nepietiekamībai ir nobirušas parazitējošas saules baterijas. es izgaisu un tagad ir divas iespējas. es jau skrienu un daudzinu pratim došanas ieganstam bet domas ir piebriedušas un nevaru es tik plaši izplatīt nedienas, kas ar mani piedraugo un dodas pretim saules baterijām. tā ir mana galva, bet esmu citur. es domāju par citā lietām, bet reālajā pasaulē man jādzīvo. es gtrenējos koncentrēitees uz laimes paģirām un ogadalgām. baigas ir liesmas, kas ar maniem ieganstiem nobrieduši un tagad liames bārsktis nevienā vietā naver sadarīt par labu esam. es gaujas tradicionālo parku grauju uz iesmiem un daudzas ispējas nomirušas un tagad gaida sāpes par nabaga dziesmu. kad kadiķis ir pieblīvējies pilns ar spaini un tautas balsis ir daudz to nepiedienošanas gaismas. ek es jau daudz dod man gobelēna iedvesmu un tagad domas ir piebriedušas un neviennozīmīgas. ek jau no krasta atdalās un tad es baidos projām jo maizes pastkartes ir divas uz katru iedzīvotāju. dodos ar kājām pa priekšu un nodevas nemaksāju un tikai piebiedrojos un nevienmērīgi elpoju, jo tas ir visiem baigais pārsteigums, bet domas ir vienmērīgas un nepieskaitāmas ar ko manas iesmu devas būtu pieticīgas un nevienmērģii deģenerētas. ak šausmas ko dievs dara ar skābekli. | 6:10p |
katru dienu pāris reizes es svabadi no pūsos un daudzas lietas paliek nemanītas, jo to galvaskausi ir divas reizes lielāki par manām sapņu princesēm. dodiet man bārksits un es došos babas tantes medīt ar lielām acīm uz pieres. gauja krata roku, plātās, bet no plastikāta logiem atdalās un tad ietriecās. es gauju labi pazīstu no jūras un to dabasskati ir uz visiem slēģiem. baidies kopā ar mani un mēs izdosimies ar pakaļkājām pa durvīm, kas visiem ir iepatikušas bronzas karavīros un negaisa patikšanas svētkos. nekad vēl bijušas nav manas iesnas tik patosainas un liesmainas, lai to beigas ir nomirušas un nekrologainas. iesim iesist pa seju krauklim un tad darīsim to pabeigšanas instruktāžā. es biju un tad manas iesmainās iekšas bija daudzas reizes pabijušas manos iegansta baritonos. iesim un tad atnāksim pārnākuši un sliekaini. es biju un tatu radies ar kājām pa priekšu. kā jauki izkūst sniegs uz manas priekšas, es tikai kustinu bet lietus ir baravikas. dodiet man krējumu uz lūpām un daudzas reizes sakiet, pietiek. dotas lietas neatnāk mājās, tās skaņu mežu notiesā uz ceļa un tad ir radies jauns iegansts izbūties pa durvīm ar krājkasi pa priekšu. | 6:16p |
bēdīgas salvetes. no manis grib paģērēt, bet es turos un spurojos. es gribēju daudzas lietas pastāstīt, bet vienmēr iegansts ir pirmais. dodas ļaunas rokas manas saujas paklusēt un dodas un nepienāk pa pastu krauklis bez biksēm, kam būtu bijis vajadzējis un nenopietnībā es lokos pretim saules baterijas skatlogam. došos ar bateriju un tad manas iegansta sliekas to sapratīs. nekad vēl nebija tik daudzas baterijas visas vienā lielā sliekā. es biju un tu atradies un mūs skapis ir ieslodzījis bakalaura rakstīšanā. es jau domas dalu un gaiņāju pret slaktiņa bisektrisi un tas manas hah hah, malloh un daudzas iesmainas liesmas. dodieties uz pakaramā kunga dāma un daudzas reizes pisitiet ar kāju. dodas daudzas laimes stiklinieces un nodod man pa purnu. es jau biju daudz to pieredzējis un nekad to nepiedošu un tagad dūnas bija uz dūnām sasēduša. es kalpoju resniem zariem virs galvas un daiļas skatloga partizānes baidās nomanas pilienu jūras. gaidiet un radīsies plastikāta krūtis, ko par pēctecību bija sadalījis mugurkaulnieku lietus, ko bija sastapis ceļā basketbola krauklis. es iešu un tu radīsi saskaņas centru un dosies tik dziļi iekšā ellainā sviestā, ka no pupiem izkritīs baktērija un dos pa muti, lai to nearētu piesiet par baudas kartridžu tik lieliskam cilvēkam, kas bauda nievājošas plastikāta rotas, ko no manas rokas biju atgaiņājis un dodas tas ar bārkstīm lietū, bet pagaidām nevaru izdibināt, ko no manas iekšas prasa manas sēlijas dieviņš lai piebikstītu un dalītos sēnēs ko patoss ir atnesis no marmora bisektrises un tagad dod monstrozas iekšas to visu pielipināt. | 6:37p |
beidzot es atbraucu uz solhozu un daudzas reizes nopirdos. gauja ienāca savos krastos un mani vairs nebija iespējams uzvarēt. es jau mazliet aizsteidzos pa priekšu iepriekšējo reizi, jo rakstīju ar gauju pa baltu melnu un daudziem gaismas bakalauriem. es biju nomiris, tad piecēlos un gauju labi sapratu no vienas reizes. būsi gada laikā labi sapratis manas iesnas un to nekad vēl nebiji tik labi iegaumējis. dari to ar lielu ēnu pār logu un godini bairona beigu gadus, kas to nebija ne sapratis ne pieklusinājis. dodies uz velna paraušanu un dod man skarbas saules baterijas. esi jau no gavas līdz kājām bijis tik nepieklājīgs, ka to nekad vēl nebiji piedzirdījis, tāpēc ļauj no galvenās ielas manas iesnas atdarināt un likties tev līdzīgam, jo kaujas lauki ir gaismas piebildis tik daiļas senlietas, ka to piebriedušās pastkartes manās iesnās nebija ieskrējušas nejauši. kad laid no kātiem, vienmēr palūkojies, vai nerāda labas filmas pa kinoteātri un gaidi labas iesnas atnākam. godini labus draugus un nenievā butafora tapetes, jo to nepieklājīgās atklāsmes būs no mūzikas labi sapratušas un tagad godam to nevarēsiet piebiedrot, jo manas iesnas bija tik varenas, ka to bārkstis nebūs tavās rajona sirdīs, bet godam tas bija tik lieliskā kondīcijā, ka to bārkstis ir nevienādas un daiļavas laiza manos iegansta baritonos, jo to bārkstis nebija ar gariem nagiem, bet pieliektas kā to nevienmērīgā bazūnē bija nokoncentrētajos biezokņos palaidis kroplis ar vienu ausi. kad lauvas bija tik labas, ka to barankas noslūkoja daudzas laimes piebrieudšans . daudz jau nevajag lai laika skaitlis noburtu tavas iesnas pret nomenstruētiem gabarītie, jo daudzas laimes nebija noziedzīgās, bet tikai skaļas pretim naudas baritonam. ja no gaismas ir atkratīties nevienmērīgi, tad es laimi meklēju uz sienas, kas par to nabadzību nodillinājis un daiļavas tagad taisa tatuvējumus un laiza rokas no mērkaķa ātruma. dod man patiesību un tavā briļļainajā sejā rādīsies kokneses redīsi, redzēsi, dzirdēsi, burkāni. | 7:13p |
dodiet naudas barankas. es ierados un tad un tad. kaut kad viņi piebrieda un darbs nedarīja rokas sarkanas, bet gods bija jātur ar diviem pirkstiem. dodu jums savu meitu par sievu un daudz naudas uz lietu. beidz neirotizēt, jo tas labi neizskatās, bet odam tas nepievilks un tad izskatīsies baisi un trajektoriski. izbeidz darīt manas iegansta barības un pažizņennaja svadjba uz lietu atnāk un pakustina rokas. es jau jokojos trejas stundas un tas nebija no maniem iemesliem labi izdaiļots, jo maniem pohujisma x-iem bija jaukas iekarenas baibas tantes gaudo zem lietus un gaida bairona brokastis. es izbiju no kroga un tagad daudz ir manis pretī nākšanas barības nievājošais viesis. es nomiru uz krūtīm resnai baibai un tauta ieslīga krājkasē un nobeidzās no liesmām, ko no manis negribīgi bija ierosinājusi slieka. dod man pašpietiekamību un nodomā līdzīgas domas pirms kokles nebūs to radījušas un klausulē būsi izdzirdis tikai vienu lietu pēc divām un tas izrādīsies nebeidzamas ieskrējiena barības. es nevaru tevī dzirdēt būdas ar klajiem meliem un domu graudiem. es biju nomiris un tagad dodamās kaites bija atvēlētas u nodošanas bailes bija labi saskaņotas un nemanāmas ar klajiem baibas tantes skopuļiem. nedari pāri vulgāriem puikām gaidīsim tevi mājās. gaismas spiežas acīs un klaji meli manas iekaisušās pariktes nevar darīt būtības buildingu. dari to ar dziļu pieticību, bet nekad vēl nebūsi tik laipns pret mai bijis. es izgaistu un daru to bijušajā skrjlapu cietumā. es nomiru no kljaas melu vāceles un darīju to tik pieticīgi, ka no mantas visi ir atdzisuši un ēnas skraida pa ceļu manā priekšā. es medālis bet tu mana iekšiņa ārīņa un daļiņa pašas kapeikas to nevar dabūt gatavu un drosme manā ieskicēšanas manuālī bija darīšanas vērta, tāpēc es daru tikai vienu pa diviem lāgiem un nevaru piekrist skices atdot par velti. es domāju un tu man atbildi, jo tas labais krejlapiņu lietus bija no vienpadsmitiem vakarā līdz diviem no rīta, kad skrejlapa ietriecās migalkā un daudzas šosejas sasējās kulakā. es lidoju ar baritonu pa priekšu un tad visiem pieblīvējās skaitāmpantiņi un lūdza piedošanu par beigu gabaldarbu, kas ar maniem iesmiem bija labi izskatījies un tagad darvas tantes skrien un nelien vairs lokā, kā to bija darījušas. | 7:31p |
būtības sacerējums neatbrīvo no atbildības, jo galvaskausi vienmēr ripo ātrāk par rokām. kad galva manas iekšas ir labi sastiķējusi kopā, es varu nodoties brezentam un tad galdautam un tad svecēm, parafīnam un karstam parafīnam uz ķermeņa u tad zobu diegam, kabatas nazim, asam tesmenim un dodiet vēl pienu. dodu jau naudu ar kaudzi katru reizi un tad visas iekšas sagriežas trubiņā un es vairs nevaru to pamest zemē, jo galva griežas un es nevaru noturēties uz iesma, jo galva griežas un domas ir tik sastaptas, ka to nevarēsiet pat sacerēt divas reizes un tad pārvilkt ar gumiju, jo domas manā iekšā griežas tikai divas reizes ātrāk, nekā bija paredzēts pirmajā sacerējumā. godīgi ļaudis labi saprot manas iegansta slimīgās priekštecības, bet ne katrs var novilkt ādu pār acīm, jo tas prasa sacensību un divas dienas pilnas ar kājām un tad viss ir tik pieticīgs, ka es varu jūs pamēģināt sacept plācenī ar sienu un tad divas iekšējās sajūtas nodūmo visas iekšas un deguns ir ciet uz vietas. tad lai laime manas iekšas protestē un dodas tik tālu iekšā, ka patoss un visas dīvainības nevarēs mani nomušīt, jo tas prasīs savas iespējas un es nebūšu pietiekami lielmanīgs, lai to izveidotu pret paša gribu, jo gaisma ir divas kailas pietūkušas rokas un deviņas piestiprinātas nomaldījušās eho sistēmas, kas ar galvas padarīšanu mērās rokām un kājām. gaidu jūsu patiesības gaidīšanas svētkus, bet tikmēr es nevarēšu tavas iesnas pilnīgi daudz runāt tik pieticīgi, jo gaisma nevar to visu sacept plācenī pret paša gribu, kas ar to būtu domāts un es gaidu savas iemaņas gaišajā jūnija gaismā. esi uz pariktes darīšanas mānijas logā un gaidi, kad no manas menstruācijas atgriezīsies logs uz pavasari un daudzas iemaņas to visu varēs sakārtot pa plauktiem, jo baisās iemaņas nevar manas iemaņas labi sakārtot pa plauktie, jo. gaiss ir tīrs un es liecos ārā pa logu un gaisma manās iesnās labi saprot visas saskaņas patiesās. dod man gaismu, es atdarīšu un būšu pateicības pietecināts penis, ja vien gaisma nevar būt tik pieticīga, lai to labi varētu saskatīt nomierināšanās svētkos pret sauli jau gaisma aust un es varu to visu pieticības vārdā sademolēt, lai kaukāza gūsteknis nebūtu piedzimis un es varētu sadomātas lietas saskečot vienā resnā grāmatas svētku pieblīvējumā. dodiet man kaismīgas gaismas kaskas un es došos tālā ceļojumā, jo no batona ir tikai divas iespējas, tās pašas labi skombinētas un nevienam nevajadzīgas. kad gaisma manas iekšas jau ir labi saskaņojusi un dod mūžīgā dzīvē saskaldītas maiņas apavu skaldnes tad no mūzikas miskastes izlienu es ar piepi un nevaru saprast, ko no mūsdienām prasa saskaršanās ar brezenta staiceli, kas ar beibi uz loga varat manas iekaisušās plastikāta naivās iesnas labi saskaldīt pa neironiem un daudzas laimes, lai tad izdodas un es varu to visu tik skaistā patikšanas lietū iegavilēt, ka no mūzikas gabals jau ir domās saskaldīts un es joņoju pretim gaismas pils domām kā to labi varat manā iemaņā sadomāties, jo tas bija viens no galveniem, tad pateicās un tad viņam bija cauras sienas pretim diviem naktī es jau biju prom un dodos jau laukos, kas mani gabaliņu pa gabaliņam. dod ma skarbas siekalas un tad es tavas iesnas biju sadalījis pa papīriem un tagad mūsdienas ir tik nelietojamas, ka to labas gaumes iegansts nevar atteikt pat divos naktī pret pusdienām vai to talonu. |
|