ikea_literators' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Sunday, February 25th, 2007
| Time |
Event |
| 2:05p |
bļackaja štuka. visas mājas šorīt apmīzušās no smiekliem, ko es šonakt sapņoju. skrien pa ceļu apkakāts kumeliņš un neviens negrib uzņemties vainu. vienam pienāk prasīt, kāpēc, kotram pienāk prasīt, kāpēc? bet visi ir tādi laužņi, loši, balamutes, akdies. tātad visi nostājas baltā rindā un gaviles nevarīgās smaida atribūtās tagad gatavojas lasīt morāli. gaudo jau stundu, otru, trešu, tikai mutes visiem cietas kā pekles. viņš gribēja ar intenciju nonākt ellē. tas izrādījās grūtāk, kā pretējā virzienā. ja viss ir savstarpēji pretstatīts, tad es izdemolēšu ciema pasta pulskteni. es nostāšos uz pakaļkājām un spārdīšu zemi. es būšu tāda zebiekste, kādu vēl mir nav redzējis. es visiem izvandīšu visas stīvās vietas un ar kaplīti papliķēšu kā pa tikko izlietu zvanu. zvana jau visiem tie pauri no tvana, bet es baznīcā esmu baznīczēns kails. kails, ar tādu jauku naivistu pieskaņu piekrastes autoostā, nacionālists ir naivists un naivistu gleznā es sēžu uz pasta somas. man ir divas galvu reibinošas mīnas iekšā, es gaidu, kad ies vaļā, kad varēšu nosūtīt savu mataino vēstuli un piecelties no gultas paskatīties ārā, kā jau maniem draugiem futboliem iet, man tikai jāmācās un jāmācās, es skolā būšu teicams džeks, man visas meitenes spļaus mutē un puiši aiztiks pakaļiņu, man būs soma brūnā krāsā spīdelīgām lencēm. baigi nolaidās slidkalniņš man pa priekšu, pusi muguras norāva, sūrstu tagad aptiekā uz letes, manas ģenitālijas nāk skatīties no ielas. it kā cirkā jūtos, būšu nauda, zvanīšu uz policejisku valsti un spārdīšu ānīšus mazajiem čukčukbānišiem, lai tie saprot, kā vardulēnam iet, kad tas ir piebriedis no saulesgaismas vien.
| | 8:22p |
kirkegors stāvēja lietū un plēsa savus rūsainos matus. tu esi tāds idiots, viņš kādam pārmeta. šis nekāds ne biedrs, ne sausiņš, es tevi atskaldīšu ar ledainu skatienu. tas normalizējās. iznāca vairāki purkšķi un kirkegors sāka dzert šampanieti lietū. viņš divām kājām rokām maku ielika sevi karstā vannā un izpūte dezinfekcijas gāzi. process varēja sākties. kirkegors atlocīja piedurkni, uzskrullēja ūsas un iedevās dziļāk tēlainībām. visiem bija piegriezies tik neatgriezenisks process, tamdēļ uz ietves parādījās lietus. tas būs lietus, kas te sāk līt, nodomāja kirkegors un sausi zari sarunājās bez skaņas. ha, es esmu tik ievērojams, ka mans traucēkļiem bagātās spalvas visas ir bezdieni. pagaidi, tu iztirzā manas aitu gumijas, tagad to varēs visu noplēst no tapetēm, bet rokas ir griezīgas skaņās un nepiedodamos altāros es izžauju veļu pret krēslu. haps, divs trušu būrim cilpas, diviem cilvēkiem vilna uz otru pusi, tas ir resnais rūdis, viņš rāda savas tuklās krūtis, tas būs vezums, es visu atminēšu, es to norausīšu un pakāršu kaklā, lai lietus ir mans vīrs un es būšu gejam sieva. kautrīgiem soļiem locās skumjas un no traumpunkta iznāk medmāsa. tai krokas uz lūpām un krūtis rokās un kaujas tik sirsnīgas kauleņu smaržas. es jau žūstu un krauklis man nes kodolīgas bisektrises. nododamais gabals un saulstaru rīts, es izziedu un tu atnāc mani paglaudīt.
| | 9:41p |
nu tad ir ziepes. es jau iepriekš zināju, ka nebūs labi. ja visi cilvēki sapulcējas kopā, tad var gaidīt drošas ziepes. es drošinātājus jau spraudu, bet tie izlido, kā izlido glupā silvija no savas alas. savas visas ir tik trulas, ka to atpestīt vien nespēs, bet es to visu noglaužu no sienas un gaudoju līdzi bietei III. tagad ir divas iespējas, vienreiz jau tas notika un tagad es izdodos bieži. galvas reibinošas atraugas un galvaskausa stacijas. es biju un tu uzradies, bet no kraujas jau tas atkarājas. biju jau tik dīvains un klubkrēsls, ka to neviendabībā tikai savtība izdodas, bet es jau logā rēgojos un neviendabībā uzspēlējos. biju divi, tapu viens, esmu kunga prātā.
|
|