Žižeks vakar leca uz mana galda, uzleca kompim, kas gaisā apmeta kūleni un piezemējās uz grīdas. Pārsteidzošā kārtā – vēl strādā. Un labi, ka tā.
Bet vispār ir pārgājusi Ž edipālā fāze, tagad viņš vienlīdz labi draudzējas gan ar mani, gan Vilku. Vakar pat neatnāca pie manis gulēt, bet tusēja istabā, kamēr Vilks pa nakti strādāja. Tāpat viņš ir sācis apsvērt sēdēšanu Vilkam klēpī, un, kad mēs visi aizejam gulēt vienā laikā, tad izvēlas gulēt virsū Vilkam. Sācis arī mest stikla lodītes Vilka apavos. Tā viņi izaug /notrauš sentimentiņu/