Hermaņa Heses grāmata "Stepes Vilks" pilnīgi noteikti ir viens no labākajiem darbiem, ko esmu pēdējā laikā vai jebkad lasījusi, un lai gan līdzīga sajūta man bijusi arī par citām nesen atklātām vai pārlasītām gramatām (sākot no Borhesa stāstiem, līdz Maskava-Gailīši, Meistaram un Margaritai blabla bla), šīs grāmatas burvīgumu pasvītro fakts, ka man tā bija jāizlasa pāris dienu laikā uz semināru skolā un pat piespiedu nepieciešamība mani nespēja atturēt no patiesas sajūsmas par šo darbu.