Paskrēju parkā, ķermenis lēnām modās. Austiņās skanēja Bjorka, nācu mājās, dziļi elpoju, viegli un palēnām staipījos. Izstiepu un saliecu pirkstus, jūtot, kā riņķo asinis. Vienlaikus, nedaudz rotaļājoties, mazliet izdejoju līdzi kādai dziesmas taktij. Un vienā šādā brīdī mana plauksta izliecās, kā izvelkot kārti no piedurknes, un pacēlās mazliet augšup. Skatiens sekoja un atdūrās pret puskailu, muskuļotu jaunskungu logā. Varbūt par vairāk nekā puskailu, jo jostasvieta atradās zem palodzes. Viņš bija uztvēris manu kustību par mājienu un māja pretīm, nedaudz apmulsis, tikko pamodies, bet, šķiet, priecīgi uzjautrināts. Sasmējos, novērsos, un visu ceļu līdz mājām nevarēju pārstāt ķiķināt.