Es esmu tik nikna par šo pretīgo vīrusu un šo pretīgo karantīnu un šo pretīgo "ā, ok, ir slikti, bet mēs mākam pārformēties stundu laikā un dīlot ar to, ka jābūt saprātīgiem". Jā, es arī gribu dīlot un gribu būt saprātīga, bet man ir tik daudz dusmu par lietām, ko es tagad nevarēšu darīt, like, zīmēt aktus, skicēt, animēt, fočēt studijā, es saprotu ka tas ir maziski, bet uhhh! Es neredzu iemeslu slēpt dusmas. Es "palikšu mājās, lai izplatītu labiņuma vīrusu", jā kā tad. Man vajag kvalitatīvi izdusmoties vispirms.