Kaķis nelika mieru, līda tējā, rāva no rokām sašņauktās salvetes. Paskatījos uz viņu ar nopietnu skatienu. Izvilku no paciņas jaunu salveti un pasniedzu viņam. Milzīgā laimē sakoda no visiem stūriem, izplosīja, beigās murrādams uzgūlās virsū drisku kaudzītei un aizmiga. Šī situācija man atgādināja Harija Potera mājas elfu Dobiju, kuram uzdāvināja zeķi, un tā kā viņam pirmo reizi dzīvē pašam kaut kas piederēja, viņš kļuva brīvs. Žižeks gan nekad nav bijis pārāk efektīvs mājas elfs, drīzāk mājas gremlins.

Šodien, kad pavadu dienu šņaukājoties salvetēs, Žiž uz mani skatās ar tādu maigu skatienu, kurā nevar nolasīt nek citu kā vien "es zināju, ka mēs neesam tik atšķirīgi. Salvetes taču ir awesome!". Viņa apsēstība ar papīriem, jo īpaši mīkstiem, ir atsevišķs stāsts. Tualetes papīru, piemēram, glabājam gaitenī uz plaukta, citādi tas minūšu laikā ir izplosīts. Viņam patīk nēsāt pa dzīvokli saņurcītus čekus un mest tos manos zābakos. Patīk plēst lapas no grāmatām, tās nekad nedrīkst atstāt atvērtas. Par līšanu papīra maisiņos un kastēs, domājams, nav jāstāsta nevienam, kas redzējis kaķi vai kaut vai video ar kaķi.