Un man liekas, ka tas ir katras latviski rakstošās sievietes pienākums reizi trijos mēnešos aizliet seju un teikt tumsai logā: "Jā. Es gribētu būt Inga Ābele." Es domāju, ka Inga Ābele dara tāpat.
/Noklausīts:
– Tā Tava jaunā grāmata, "Duna", tā ir laba, ja
– Es neesmu Inga Ābele, es esmu Inga Gaile
– Bet ir?
– Noteikti./