visu nakti nevarēju gulēt. atkal tie briesmīgie murgi, kur kāds staigā pa dzīvokli, sarunājas virtuvē vai [šis laikam ir nedaudz jocīgi] pārlej ūdeni no vienas glāzes otrā pie manas auss. sapratu, kāpēc tā, kāpēc man nelabi, un kāpēc ož - iepriekš tika uzšķērsta dīvāna apakša, skatoties, kā varētu labot čīkstošās atsperes, un pagultē līksmu dzīvi uzsākuši 10 gadus veci putekļi. nu neko, pasnaudu stundiņu uz paklāja, lai kaut mazdrusciņ spēka būtu, saliku dīvānu, izslaucīju grīdu, izvēdināju visu. tagad vairs nav nelabi un varētu vēl mazliet pačučēt uz paklāja bez gļuku klātbūtnes, bet jau jātaisās darbdienai. eh.